Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājumu piedāvāt nodokļu atlaides tiem ārvalstu uzņēmumiem, kuri veic tirdzniecību ārpus Eiropas Savienības, lai tādā veidā piesaistītu pašreizējos Latvijas banku klientus arī reģistrēt uzņēmumus Latvijā un tādā veidā papildinātu valsts budžeta ienākumus. LDDK izpilddirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka Latvijai būtu jāizmanto brīdis, kad tiek veidoti jauni nodokļu standarti Eiropas Savienībā un starptautiskajās organizācijās.
Kā jau ziņots, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera piedāvā samazināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmi tiem uzņēmumiem, kuri veic tirdzniecību ārpus ES, rēķinot, ka tas trīs gadu laikā ļautu valsts budžetam piesaistīt līdz pat 260 miljoniem eiro.
«Ideja, ka starptautiskās tirdzniecības kompānijas šeit tiek piesaistītas ne tikai finanšu pakalpojumu saņemšanai, bet arī juridiski atver šeit birojus un deklarējas kā nodokļu maksātāji, ir atbalstāma. Tas ir jauns eksporta potenciāls,» uzskata Meņģelsone. Pēc viņas domām, 85% atlaide darījumiem, kas veikti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, ir apsveicama un varētu būt stimuls izvēlēties Latviju kā darbības valsti kompānijām, kuras pašreiz izmanto tikai Latvijas finanšu pakalpojumus.
LDDK izpilddirektore aicina Finanšu ministriju un uzņēmējus sēsties pie viena galda, lai rastu labāko risinājumu šīs idejas realizēšanai. «Nodokļu sistēma kļūst arvien globālāka, bet, kamēr tiek veidoti jaunie standarti, Latvijai jāizmanto iespēja piesaistīt tos, kuri maksā nodokļus citās valstīs,» uzsver Meņģelsone.
Arī Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka šāds regulējums būtu ieguvums Latvijas ekonomikai. «Šis ir izcils piemērs tam, kā mēs skatāmies uz nākotni un gaidāmajiem procesiem. Ņemot vērā, cik viss ātri attīstās un mainās, neko nevar garantēt, bet ar aktīvu rīcību var veidot pārmaiņas. Šobrīd tā ir realitāte, ka Latvijā ir apmēram 45 tūkstoši kompāniju, klientu, kas ir nerezidenti, kas ir citu valstu jurisdikcijās dibinātas kompānijas, kas dzīvo maksimāli zemu nodokļu valstīs, lai veiktu savas starptautiskās tirdzniecības operācijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka tuvāko piecu gadu laikā, mainoties Eiropas Savienības regulējumam, kā arī G7 un G20 uzstādījumam par vispārējo samazināto nodokļu režīmu izmantošanas labvēlīguma ierobežošanu, pasaule ļoti mainīsies. Būs noteikts klientu skaits, kuriem sava biznesa dēļ būs jāizvēlas pāriet no zemas nodokļu valsts jurisdikcijas kā minimums uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu jurisdikciju,» NRA.lv skaidro Bičevskis, uzsverot, ka gaidāms ļoti liels pārmaiņu process. Pagaidām vēl notiek tikai diskusijas par to, kā valstis apmainīsies ar nodokļu informāciju.
«Ja mēs kā valsts teorētisko nākotnes pārmaiņu rezultātā gribam panākt klientu daļas nonākšanu mūsu jurisdikcijā un mēs varam viņus apkalpot, tad mums šodien ir aktīvi jāiet uz priekšu. Viņi ir jāiesaista un jāpaņem maksimāli daudz labāko klientu, kurus nākotnē Eiropas noteikumu ietvaros apkalpot. Ja mēs šodien sēdēsim, gaidīsim un filozofēsim, vai tomēr tur īsti būs labums, tad mēs beigu beigās paliksim gan bez esošajiem, gan arī bez nākotnes klientiem. Tā vietā ir jādomā, kādā veidā potenciālos klientus iesaistīt, padarīt caurspīdīgus,» ir pārliecināts banku asociācijas vadītājs.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzskata, ka LTRK priekšlikums noteikt samazinātas nodokļu likmes uzņēmumiem, kas neveic darbību Latvijā, ir nopietni jāizvērtē, un viņš uz šo rosinājumu skatās cerīgi. «Luksemburga, Holande un Šveice man nešķiet trešās šķiras valstis, kas par šādu soli ir izšķīrušās, tāpat kā Malta un Kipra. Tāpēc par to ir nopietni jādomā,» sacīja arodbiedrību līderis.
Inga Priede
