Labklājības ministrija 18.03.2025. ir sagatavojusi likumprojektu Grozījumi Darba likumā (24-TA-3042), kas līdz 1. aprīlim ir novirzīts ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņošanai un atzinumu sniegšanai.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tajā ietvertās normas ir saprātīgs kompromiss, kas padarīs darba tiesiskās attiecības elastīgākas, vienlaikus nodrošinās arī darbiniekiem pienācīgu aizsardzību un vairos darba koplīgumu slēgšanu. Vienlaikus LBAS ar bažām raugās uz priekšlikumu, kas paredz vienpusējas tiesības atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas pēc darba koplīguma termiņa un dīkstāves iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu.
LBAS atzinīgi vērtē grozījumus Darba likuma (DL) 100. panta piektajā daļā, kas paredz sniegt darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs neizmaksā darba algu. Grozījumi veikti pēc LBAS ierosinājuma un noteic, ka darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika, un saņemt atlaišanas pabalstu.
LBAS ierosināja likumā noteikt, ka tos gadījumus, kad darbiniekam darbnespējas lapa ir izsniegta saistībā ar slima bērna kopšanu, nebūtu jāieskaita tajā laikā, kas tiek ņemts vērā, lai dotu darba devējam tiesības uzteikt darba līgumu, jo darbinieki, baidoties, ka darba devējs uzteiks darba līgumu, neizmanto vai arī ātrāk slēdz darbnespējas lapas. Grozījumi paredz Labklājības ministrijas piedāvāto kompromisa risinājumu, ka ilgstošās darbnespējas laikā netiks ieskaitīts laiks, kad darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar to, ka viņš kopj slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir smaga slimība, kuras dēļ ir nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ārstu konsīlijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas sniegtajai informācijai 2022. gadā šādi ārstu konsīlija lēmumi ir bijuši 53 gadījumos, 2023. gadā – 71, bet 2024. gada desmit mēnešos – 49. Līdz ar to LBAS ir gandarīta, ka šīs izmaiņas gada laikā varētu pozitīvi ietekmēt vismaz 50-70 ģimenes, kuras nonākušas sarežģītās situācijās.
Šajā likumprojektā ir paplašināts jautājumu loks, par ko vienoties darba koplīgumos. Viens no tiem ir piemaksas par virsstundu darbu apmērs. Ilgstoši starp darba devējiem un arodbiedrībām bija asas diskusijas par piemaksas par virsstundu darbu apmēra samazināšanu. Darba devēji vēlējās tās apmēru samazināt DL un noteikt, lai tas ir 50% pašreizējo 100% vietā.
Ar grozījumiem tiek panākts LBAS izpratnē saprātīgs kompromiss, ka piemaksas apmēru varēs samazināt, bet tikai ar darba koplīgumu vai ģenerālvienošanos, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi: darba koplīgumā vai ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes; piemaksas apmēru par virsstundu darbu nevar noteikt mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. LBAS ieskatā ar laiku būtu arvien vairāk jāpaplašina to jautājumu skaits, ko var noteikt darba koplīgumos, lai tieši darba koplīgumi ir tie normatīvie akti, kas pamatā regulē darba tiesiskās attiecības.
Grozījumi paredz, ka darbinieks un darba devējs, noslēdzot darba līgumu, vai spēkā esoša darba līguma darbības laikā, var vienoties par četru dienu darba nedēļu, ievērojot noteikumu, ka: ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par divām stundām; šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu (sk. DL 133. pantu). Tas nozīmē, ka darbinieks varētu vienoties, ka no pirmdienas līdz ceturtdienai strādās 10 stundas katru dienu, savukārt, piektdiena būs brīva. LBAS ir par normām, kas padara darba tiesiskās attiecības elastīgākas un dod iespēju vienoties, lai labāk sabalansētu darba un privāto dzīvi.
Asas diskusijas notika par tāda darba koplīguma, kura termiņš beidzies, bet to turpina piemērot, vienpusēju izbeigšanu. DL paredz iespēju slēgt gan tādus darba koplīgumus, kuros ir skaidri noteikts, ka pēc termiņa beigām tie zaudē spēku, gan tādus, kuriem ir noteikta ultraaktivitāte. Proti, DL 19. panta trešā daļa paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Ņemot vērā, ka pārrunas par koplīguma noslēgšanu ir sarežģītas un laikietilpīgas, kas dažkārt var ieielgt vairāk nekā divu gadu garumā, likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns koplīgums, darba koplīguma pusei ir tiesības vienpusēji atkāpties no darba koplīguma piemērošanas, tomēr par to ir jāpaziņo otrai pusei rakstveidā sešus mēnešus iepriekš. Šādā paziņojumā norāda arī to, vai notiek atkāpšanās no visa darba koplīguma noteikumu piemērošanas, vai tikai no daļas. Vienlaikus arī ir jānorāda atkāpšanās no koplīguma piemērošanas iemesls. Gadījumā, ja darba koplīgums ir noslēgts un izbeidzies līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet tā noteikumi atbilstoši DL 19. panta trešajai daļai ir spēkā, tad pusēm ir tiesības vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot otrai pusei, divus gadus pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas.
LBAS pauž bažas, ka šāds regulējums varētu samazināt noslēgto koplīgumu skaitu, jo darba devēji varētu vilcināt sarunas jauna koplīguma noslēgšanai un paziņot par vienpusēju atkāpšanos no koplīguma noteikumu izpildes. Kaut arī šobrīd DL neparedz obligātu pienākumu noslēgt darba koplīgumu, LBAS cer, ka darba devēji godprātīgi vedīs koplīgumu pārrunas labā ticībā, lai vienotos par abpusēji izdevīgiem koplīgumu noteikumiem. LBAS uzraudzīs attiecīgās normas izpildi un gadījumā, ja konstatēs nelabticīgas un negodprātīgas darbības, rosinās veikt grozījumus DL.
Tāpat likumprojekts paredz grozījumus Darba likuma 74. pantā attiecībā uz dīkstāves regulējumu. Proti, likumprojektā noteikts, ka ja dīkstāve ilgs vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves laikā saglabājamo atlīdzību līdz 70 procentiem, nodrošinot, ka darbiniekam saglabājamās atlīdzības apmērs nav mazāks par minimālo mēneša darba algu proporcionāli darbiniekam nolīgtajam darba laikam. LBAS ieskatā, ļoti būtisks ir noteikums, ka, ja dīkstāve ilgs vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas un darbinieks nepiekritīs dīkstāves atlīdzības samazinājumam, viņam būs tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu. Šādā gadījumā darba devējam būs likumā noteikts pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no DL 112. panta pirmajā daļā noteiktā apmēra. Savukārt, darba koplīgumā būs iespēja šo apmēru samazināt līdz 50 procentiem no DL 112. panta pirmajā daļā noteiktā apmēra. Pēc LBAS ierosinājuma ir noteikts, ka, ja dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darbinieks var neatrasties darbavietā, bet viņam ir jābūt gatavam atsākt darba pienākumu izpildi darba devēja noteiktajā kārtībā.
