Minimālā alga Latvijā ir pārāk zema, un daudzos gadījumos tā nav ekonomiski efektīva, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Turklāt minimālās algas pieaugumu bremzē tieši valsts un darba devēju nespējīgākā daļa.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 6.septembrī LBAS atkal atgādinās, ka nepieciešams pārskatīt neapliekamā minimuma politiku, ka minimālajai algai ir jābūt līdzīgai Lietuvai un Igaunijai gan bruto, gan neto izteiksmē, jo darba ražīguma ziņā Latvija neatpaliek no abām Baltijas valstīm. Savukārt darba ražīguma kāpināšana ir vairāk atkarīga no darba devēja un no tiem nosacījumiem, ko rada valsts. Valsts atbildība ir skaidri apzināties, ka lētā darbaspēka stratēģija nozīmē Latvijas cilvēkresursu izputināšanu un darbinieku, īpaši jauniešu, virzīšanu uz citām attīstītajām valstīm.

Jāsakārto darba samaksas sistēma

Vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos divos gados ir pieaugusi – vienā gadā par 45, otrā – par 47 eiro. Taču minimālā alga, pateicoties politiķu lēmumiem, 2 gadu laikā ir pieaugusi tikai par 20 eiro.

Piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā mērķtiecīgi tiek īstenota politika, ko piedāvā arī mūsu labklājības ministrs J. Reirs, – ka ik gadu minimālā alga tiek celta par 40 eiro. Taču valstij kopumā jābūt atbildīgai par darba samaksu arī kvalificētākajiem darbiniekiem. Nedrīkst darba samaksas skalu saspiest, un kvalificēta darbinieka darbu novērtēt ļoti līdzīgi mazkvalificētam darbiniekam. Tas nozīmē, ka ir jāstrādā pie darba samaksas sistēmas sakārtošanas valsts institūcijās. Turklāt valsts administrācijas pārstāvji vairākkārt ir norādījuši uz lielo konkurenci ar privāto sektoru. LBAS uzskata, ka valsts institūcijas visvairāk kavē darba algu pieaugumu, un, ja kaut kas tiek risināts, tad tikai ar lielu sabiedrības un arodbiedrību spiedienu, kā tas ir mediķu un pedagogu, ugunsdzēsēju un policistu gadījumā.

Darba samaksa “uz rokas” – Latvijā zemākā starp Baltijas valstīm

Galvenais faktors, kas parāda atpalicību Latvijā, ir neto darba samaksa, jo tā Latvijas darbiniekiem ir ļoti samazināta, īpaši krīzes laikā. Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētāja vietnieks: “Latvijā ir par apmēram 10% zemāka neto darba samaksa nekā Igaunijā un Lietuvā pie vienādas bruto darba samaksas. Tas ir tādēļ, ka mums ir nepiedodami zems ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums (NM), tādēļ LBAS piedāvā NM radikāli paaugstināt pirmskrīzes līmenī – 130 eiro. Vienlaicīgi ir jāceļ minimālā alga, un šis algu pieauguma smagums ir jālīdzsvaro starp darba devēju, valsti un pašvaldībām. Nevis tā, kā reiz jau pieņēma, ka viss smagums no minimālās algas paaugstināšanas no 320 uz 360 eiro gulstas uz darba devējiem, – tas nav sociāli taisnīgs un efektīvs risinājums.

Šie izdevumi nāktu atpakaļ ar IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), pievienotās vērtības nodokli (PVN), akcīzes un nekustamā īpašuma nodokļa u.c. maksājumiem.”

LBAS uzskata, ka nevar spriest par darba samaksu, vadoties pēc darba algas bruto, jo cilvēki savām vajadzībām var tērēt to, ko saņem “uz rokas”, nevis to algu, kas ir uz papīra.

Augsts darbaspēku nodokļu slogs

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns: “Igaunijā minimālā alga ir 430 eiro – nākamgad paaugstinās vēl par 40, Lietuvā – 350 eiro, kas arī nākamgad jūlijā tiks palielināta. Latvijā minimālā alga no nākamā gada būs 370 eiro. Taču galvenais, ka Lietuvā NM mazajām algām ir 200 eiro, Igaunijā – visām algām NM ir 175 eiro. Turklāt Igaunijā un Lietuvā sociālās iemaksas darbiniekiem ir 2-4% līmenī atkarībā no otrā pensiju līmeņa, bet mums tās ir 10,5%. Lietuvā veselības nodoklis kopā ar IIN ir 21%, mums IIN ir 23%, Igaunijā 20%. Tas parāda, ka Latvijā nodokļu slogs darbaspēkam ir krietni augstāks.”

LBAS uzskata, ka nodokļu politikas stratēģiskajam virzienam jābūt tādam, ka darbaspēka nodokļu slogā tiek samazināta darbinieka daļa, un rezultātā pieaug neto darba samaksa, darba samaksas pirktspēja un uzņēmumu konkurētspēja, un aug sabiedrības labklājība.

Zemais darba ražīgums – mīts?

Publiskajā telpā tiek pausts viedoklis, ka darbinieki Latvijā ir ļoti neproduktīvi, un tādēļ mums ir tik mazas algas, bet E. Baldzēns rosina analizēt EUROSTAT datus: “Cik tad esam produktīvi? 2015.gadā tie ir 64,6% no vidējā ES un iekšzemes kopprodukts – 64% no ES vidējā. Skaitļi rāda, ka mūsu darba ražīgums ir ļoti labs, turklāt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā pirktspēju, sanāk 41% no ES vidējā.”

“Vēl bieži dzirdam, ka darba ražīgums Latvijā aug ļoti lēni, bet EUROSTAT dati atspoguļo faktu, ka darba ražīgums no 2010.gada līdz 2015.gada Latvijā ir pieaudzis līdz 113,6% – visstraujāk no visām valstīm, ja 2010.gadu ņem kā bāzi, kad visiem ir 100%,” saka LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns, “Lietuvā darba ražīgums ir pieaudzis līdz 111,5%, Igaunijā – 105,2%, Vācijā – 103,1%, Lielbritānijā – 103,2%. Par šo jautājumu diskutējām ar darba devējiem, kas teica, ka Vācijā un Lielbritānijā ir aprēķināta daudz augstāka bāze, bet, ja arī to ņemam vērā, mēs apsteidzam Vāciju un Lielbritāniju darba ražīguma pieauguma ziņā.”

LBAS uzskata, ka nevaram runāt tikai par darbinieku par darba ražīgumu, bet mums jārunā par to, cik ražīgs ir paša uzņēmēja darbs – cik viņš ir ieguldījis tehnoloģijās, jaunās iekārtās, cik viņam ir pieejams finansējums, lai to izdarītu, vai uzņēmējs ir ieguldījis darba organizācijā vai nav ieguldījis. Problēmas nav tik daudz darbiniekos, kā pašā darba devējā un finanšu pieejamībā uzņēmumiem, lai darba vidi sakārtotu. Vēl milzu rezerves visos šajos rādītājos ir ēnu ekonomikā, kura netiek uzskaitīta, bet reāli eksistē.

Skumju ziņu pauduši personāla menedžmenta eksperti, kas veikuši aptauju portālā cvmarket.lv, un norāda, ka ap 40% darbinieku draudzīgākas nodokļu politikas un lielākas darba samaksas dēļ būtu gatavi pārcelties uz Igauniju, un to nevēlētos darīt tikai 8%.

Foto:RobertChlopas/https://pixabay.com/en/users/RobertChlopas-2051168//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/