Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vērš atbildīgo institūciju uzmanību uz nelabvēlīgo un sarežģīto situāciju augļkopības nozarē.

Pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens lielajām lietavām, Latvijas augļkopji cieta ievērojamus zaudējumus, kas vairākkārtīgi samazināja plānoto ražu, aukstā un slapjā 2017. gada vasara traucēja normālu ziedpumpuru ieriešanos nākamā gada ražai. Siltais laiks 2017. gada decembrī aktivizēja melleņu ziedpumpuru plaukšanu, bet vēlākajā salā tie ļoti cieta.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja un LOSP Dārzkopības grupas vadītāja Māra Rudzāte: “Sākot ar šī gada maija mēnesi, šos iepriekšējā gadā bojātos augus, turpina iznīcināt Latvijā viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Dārzi izkalst, bet tiem augiem, kas vēl spēj turēties pretī sausumam birst augļi, savukārt palikušie ir nelieli un nav paredzama to kvalitāte. Savukārt sausais un karstais laiks aktivizē dažādu insekticīdu savairošanos. Tādējādi nozare cieš ievērojamus ražas zudumus jau otro gadu pēc kārtas. Latvijas augļkopji lēš, ka pat ja sausums strauji beidzas, ir nodarīti zaudējumi vairāk kā 40%, atsevišķām kultūrām pat vēl lielākos apmēros.”

“Diemžēl augļu dārzi nav ne sējumi, ne arī dārzeņi, kas viegli pārsējami izvēloties citu kultūru un tādējādi mazinot zaudējumus. Atjaunojot sausuma dēļ izkritušos kokus, krūmogulājus līdz nākamai ražai jāgaida gadi, tādējādi augļkopis vairākus gadus tikai iegulda līdzekļus, negūstot ienākumus,” atgādina LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Neatkarīgi no Latvijas reģiona cieš visas kultūras, salīdzinot ar normālu sezonu sniedzam uzskatāmus ražas zudumus – Dzērvenes – 90% ražas zudumi, ābeles, bumbieres – 40% – 50%, saldie ķirši – 50% – 80%, krūmmellenes – 40%, zemenes – 60%, ogulāji (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes) – 70%.