25.janvārī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce. Sapulcē piedalījās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un ekonomikas ministrs (EM) Arvils Ašeradens, lai kopīgi ar lauksaimniekiem diskutētu par nodokļu politikas, enerģētikas un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni, kas tuvākajā nākotnē ietekmēs jebkuru lauksaimnieku.
Lauksaimnieki noraida EM ieceri, samazinot elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponenti (OIK) nesamērīgo ietekmi uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem to faktiski pārlikt uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Veicot šādu soli tiktu glābti atlikušie lielie patērētāji, bet uz izdzīvošanas pārbaudes robežas tiktu nolikti vairums ražojošo mazo un vidējo uzņēmumu, tajā skaitā lauksaimnieki. Tāpēc lauku uzņēmēji aicina EM izvērtēt OIK atbalsta pamatotību pilsētu termocentrālēm, t.sk. termoelektrocentrāle TEC 2, kuras tiek darbinātas ar no Krievijas iepirkto dabasgāzi un rada ap 2/3 OIK maksājumu vai virs 100 miljoniem eiro/gadā. Papildus par TEC uzstādītajām jaudām Latvenergo tiek piemaksāts papildus 317 miljoniem eiro/gadā valsts subsīdijas.
Ieguvums jebkuram elektroenerģijas patērētājam būs tikai tad, ja samazinātu kopējo OIK apjomu un tas ir paveicams samazinot OIK atbalstu fosilās dabasgāzes koģenerācijas termoelektrocentrālēm, jo nesakārtotas likumdošanas rezultātā tās ir iekārtotas pie atjaunojamo energoresursu (AER) ražotājiem.
Tāpēc pieņēmām EM priekšlikumu turpmāk, sarunās par elektroenerģijas jautājumiem sadarboties un diskutēt ar ražojošajiem lauksaimniekiem – organizējot atsevišķas tikšanās ar lauksaimnieku deleģētajiem pārstāvjiem.
Vienlaikus aicinājām EM un masu medijus publiskajā telpā neizplatīt maldīgu informāciju par to, ka elektroenerģijas cenas sadārdzinājumu ir radījuši lauksaimnieki, saistot elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponenti (OIK) ar lauksaimniekiem, kas ražo atjaunojamo elektroenerģiju. Šāda informācija neatbilst patiesībai, jo rēķinos OIK galveno daļu (2/3) sastāda dabasgāzes koģenerācija un maksa par termoelektrocentrāļu, tajā skaitā TEC balansējošajām jaudām, un tikai 1/3 no OIK veido elektroenerģijas ieguve no atjaunojamiem energoresursiem.
Tā kā pavasarī Finanšu ministrija plāno valdībā iesniegt politikas plānošanas dokumentu “Nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021.gadam”, tad lauksaimnieki sapulcē izrunāja aktuālos nodokļu jautājumus un nolēma, ka arī turpmāk ir jāsaglabā spēkā esošie nodokļu atbrīvojumi un atvieglojumi lauksaimniekiem, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanu ilgtermiņā un vienlaicīgi ievērotu vides prasības.
Sapulcē tika pārrunāts arī jautājums par nākotnes Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020.gada, kas ir ļoti svarīgs Latvijas lauksaimniekiem un ietekmēs saimniecību darbību nākotnē. Eiropas Komisija šī gada februārī plāno uzsākt 3 mēnešu publiskās konsultācijas par nākotnes KLP un jau šī gada nogalē tā plāno sagatavot dokumentu, kas noteiks KLP pamata virzību pēc 2020.gada. Tāpēc LOSP pārrunāja un vienojās par provizorisko darbības plānu, lai sagatavotu labus priekšlikumus par nākotnes politiku un aizstāvētu lauksaimnieku intereses, kopīgi izstrādājot nākotnes Eiropas Savienības KLP. LOSP pārstāvji uzsvēra, ka ļoti svarīgi nākotnes KLP nodrošināt taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES lauksaimniekiem, ir jānodrošina tiešo maksājumu atbalsta izlīdzināšana un jānovērš atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm.
