Latvijas medikamentu vēsturē mūsu valstī pirmo reizi izgudrotas un sintezētas jaunas pretvēža zāles ir atļauts lietot ASV. Latvijas onkologi atzinīgi novērtē šo notikumu, jo šī valsts ir viens no plašākajiem medikamentu tirgiem, taču neslēpj šaubas, ka līdz mūsu pacientiem šis preparāts tā arī var nenonākt.
Zāles izgudrotas Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Tā direktors Ivars Kalviņš informē, ka jaunais preparāts joprojām tiek izmēģināts klīnikās ASV un Eiropas Savienībā (ES) uz 11 vēža formām, jo medikamentu efektivitāte šobrīd pierādīta, ārstējot vienu šīs slimības formu – perifēru T šūnu limfomu (PTCL). Viņš norāda, ka noslēdzies 13 gadu ilgs šā preparāta izstrādes cikls no idejas līdz aptiekas plauktam. Tas ir bijis ne tikai garš, bet arī dārgs process, kas izmaksājis vismaz vienu miljardu ASV dolāru (768 miljonus eiro). Tas ir liels sasniegums, ņemot vērā, ka pasaulē līdz zāļu tirgum ik gadu nonāk ne vairāk kā 20 jaunu, ASV Pārtikas un zāļu administrācijā reģistrētu zāļu, raksta NRA.lv.
Duāla attieksme
Latvijas onkologiem pret šo jaunumu ir duāla attieksme. Prieks esot par Latvijas zinātnieku veikumu, taču Latvijas vārds gan tajā visā neparādoties, jo zāles ražojot Dānijas firma, kas reģistrēta ASV. Daži ārsti pat to nosauca par institūta biznesu, kas veikts par ārzemju pasūtītāju naudu, kas, protams, nav nekas slikts, bet ne arī kas ļoti slavējams.
Latvijas Onkoloģijas centra galvenais speciālists Jānis Eglītis, komentējot šo faktu, teic: tas, ka ASV ir apstiprinājusi savos reģistros šīs zāles, ir laba vēsts, jo, lai iegūtu tur atļauju, ir ļoti stingri nosacījumi. Arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētais profesors Mārcis Leja to vērtē kā īpašu notikumu, uzteicot, ka Latvijas zinātniskajā institūtā I. Kalviņa vadītā pētnieku komanda radījusi zāles, izmantojot perspektīvu un jaunu mehānismu. Viņaprāt, labi, ka institūts esot iesaistīts šajā procesā, lai gan, nenoliedzami, vēl lielāks prieks būtu, ja ražotājs būtu kāda Latvijas firma un mūsu valsts budžetā ieplūstu nauda no zāļu pārdošanas. Tomēr neesot jau gluži tā, ka Latvijas vārds nekur visā šajā lietā neparādoties, tas esot lasāms patenta dokumentos, un tas arī ir ievērojams fakts. Viņš neslēpj, ka gribētu, lai šo zāļu klīniskās izpētes procesā tiktu iesaistītas arī Latvijas slimnīcas, jo tas būtu papildu pienesums pašmāju klīnikām.
Cer uz plašāku lietojumu
M. Leja cerot, ka pētījumi pierādīs: preparāts ir izmantojams ne tikai šīs retās asins vēža formas ārstniecībai, bet daudz plašākam slimību spektram. (Ar asins vēzi gadā sasirgst ap 700 cilvēku, bet T šūnu limfoma tiek konstatēta ļoti nelielam skaitam pacientu.) Vai šīs zāles tiks lietotas Latvijas slimnieku ārstēšanā, grūti pateikt, jo tas atkarīgs, vai tās būs valsts apmaksāts medikaments. Arī J. Eglītis norāda, ka ik gadu tirgū ienāk arvien jauni medikamenti, kas ir paredzēti vēža dažādo formu ārstēšanai, un, lai gan iekļauti Eiropas Savienības centrālajā reģistrā, tie ne vienmēr nonāk Latvijas tirgū. Viņš arī uzsver, ka «jaunās paaudzes zāles ir ievērojami dārgākas nekā iepriekš izplatītās». Gan J. Eglītis, gan M. Leja atzīst, ka modernie preparāti arvien labāk iedarbojas uz konkrēto slimību un tiem ir mazāk blakusiedarbību. Viņi arī novēlot, lai šīs zāles tādas būtu – ar pēc iespējams mazākām blaknēm un plašāku iedarbības spektru.
Līdz bērniem tāls ceļš
Jebkura jauna medikamenta izveidošana ir laba, taču, lai ar šīm zālēm ārstētu ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus, noteikti būs vajadzīgi vēl papildu pētījumi, uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Romēna Namniece: «Šobrīd bērnu ārsti drīkst izmantot zāles, ko nosaka reglaments, kas izgājušas stingru vērtējuma procesu. Ir noteikti algoritmi un protokoli. Bērnu ārstēšanā tiek lietoti tikai ļoti pārbaudīti medikamenti, kuru iedarbība ir pierādīta. Tas vien, ka ASV reģistros tie ir apstiprināti, nenozīmē, ka jau rītdien tās varēs izmantot mūsu slimnīca.» Viņa domā, ka vēl paies ilgs laiks, kamēr Latvijā izgudrotās zāles sasniegs mazos pacientus. Protams, vecāki varot izvēlēties, kādas un cik pārbaudītas ārstniecības metodes lietot, un, iespējams, izmantot arī netradicionālās, piemēram, daudzviet kā labu līdzekli minētos zemestaukus, taču – garantijas, ka tas palīdzēs atveseļoties, neviens ārsts nevarēšot dot.
Aisma Orupe
