Ceturtdien, 18. janvārī tiešsaistē norisinājās DARBA TIESĪBAS 2024, kurā eksperti informēja par aktualitātēm saistībā ar darba tiesību jautājumiem, tai skaitā par likumdošanu, izaicinājumiem, sakārtotas vides un darbinieku labbūtības nozīmi, kā arī darba vides riska faktoriem u.tml. Konferencē piedalījās arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente, Vidzemes Augstskolas docente Irēna Liepiņa, kas ieskatījās koplīguma aktualitātēs.
I. Liepiņa norādīja, ka koplīgumi ir kļuvuši par strauji pieaugošu parādību ar lielu nozīmi nākotnē – tas ir aktuāls gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan arī valsts un pašvaldību iestādēm.
“Koplīgums ir domāts darbiniekiem, bet no tā iegūst arī darba devēji,” uzsvēra I. Liepiņa, piebilstot, ka koplīgums palīdz veicināt gan darbinieku motivāciju, pilnveidot darba samaksas sistēmu, nodrošināt, ka darbinieki nestreiko un uzlabot darba tiesisko attiecību kvalitāti un “veselību”.
“Var droši apgalvot, ka koplīgums ir izdevīgs visiem, jo tas uzlabo darba attiecības, samazina ēnu ekonomiku, padara godīgāku konkurētspēju starp darba devējiem, spodrina darba devēja tēlu un ilgtspēju, kā arī viennozīmīgi tas ir noderīgi arī pašvaldības iestādēm,” norādīja I. Liepiņa.
Eksperte ieskatījās arī Eiropas parlamenta un padomes 2022. gada 19. oktobra direktīvā “Par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā”, kuru mērķis, pēc viņas teiktā, ir duāls. “No vienas mērķis ir pasargāt mazāk atalgoto sabiedrības daļu, bet nozarei arī vajadzētu sasniegt 80% koplīgumu pārklājumu Latvijā un ES – sākot ar IKT nozari, piemēram,” sacīja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente.
Kā labas koplīguma prakses, piemēram, sakaru nozarē, I. Liepiņa minēja Tet grupu, Latvijas Pastu, LVRTC. “Koplīgumi ir laba sociālā dialoga rezultāts,” piebilda eksperte.
Viņa pauda pārliecību, ka koplīgumu loma pieaugs 2024-2026. gadam, ņemot vērā Eiropas minimālās algas direktīvas otro mērķi (no 20 % uz 80% koplīgumu pārklājumu Latvijā un visā Centrāl- un Austrumeiropā). Tāpat līdz 2026. gadam ir gaidāmas vismaz 5 direktīvas, kas ietekmēs nodarbinātību (Eiropas minimālās algas direktīva, platformu darba direktīva, ilgtspējas direktīvas, kvotu padomēs direktīva, caurspīdīgas un vienādas darba samaksas sistēmas direktīva utt.), kas aktualizēs arī koplīguma lomu.
“Ieguvumi no koplīguma noslēgšanas ir kvalitātes zīme darba attiecībās. Koplīgums ir kā produktivitātes, ilgtspējas un sadarbības vēstnesis,” piebilda I. Liepiņa.
DARBA TIESĪBAS 2024 piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte, Eiropas Semestra koordinatore Nataļja Preisa, SIA “E-sabiedrības risinājumi”, viens no vadošajiem personas datu aizsardzības speciālistiem Latvijā Māris Ruķers, SORAINEN darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts Andis Burkevics,“Ellex Kļaviņš” asociētā partnere, zvērināta advokāte Irina Rozenšteina, LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, “Protectum Data” vadītājs, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs, “KPMG Law” jurists, darba un imigrāciju tiesību speciālists Antons Zagdajs, kā arī zvērināts advokāts Aldis Alliks.
Publicitātes materiāls
