Tehnisku iemeslu dēļ Latvijas piena ražotāji līdz galda beigām varētu arī nesaņemt Eiropas Komisijas (EK) piešķirtos 7,7 miljonus eiro Krievijas embargo seku kompensēšanai, liecina avoti EK.
Kamēr Zemkopības Ministrija un zemnieku organizāciju pārstāvji ir sašutusi par EK piešķirtās kompensācijas niecīgajiem apmēriem, piensaimnieki līdz gada nogalei varētu nesaņemt to pašu solīto 7,7 miljonus eiro vērto atbalstu. Visticamāk, birokrātijas un lēnā procesa dēļ piena ražotājiem atkal nāksies ilgi gaidīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu.
Kā atklāj Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, Latvijas piensaimnieki bija gaidījuši daudz lielāku finansiālo atbalstu par piešķirtajiem 7, 7 miljoniem eiro, kas ir nesamērāmi zema cena par zaudējumiem, ko radījis Krievijas embargo. Pašlaik nav zināms arī tas, vai zemniekiem ir cerības saņemt lielāku finansējumu.
Kā jau vēstīts, saistībā ar Krievijas embargo, EK izmaksās kompensācijas Baltijas valstu piensaimniekiem 28 miljonu eiro apmērā. Plānots, ka Igaunija saņems 6,9 miljonus eiro, Lietuva – 14,1 miljonu eiro, bet Latvijai pienāksies 7,7 miljoni eiro.
Jāatzīmē, ka piešķirtais finansējums, kas Latvijai mērams 7,7 miljonu apmērā ir krietni mazāks kā bijušā ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačana Čološa solītie 20 miljoni eiro.
Kā jau ziņots, Krievija, reaģējot uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām, 7. augustā noteica tirdzniecības aizliegumu lielākai daļai ES, ASV, Kanādas, Norvēģijas un Austrālijas augļu, dārzeņu, zivju, gaļas, piena un piena produktu izstrādājumiem.
