Nacionālajai apvienībai un Zaļo un zemnieku savienībai demonstrējot cieņu raisošu turēšanos pie vēlētājiem dotajiem solījumiem, kurus citkārt var locīt atbilstoši esošajai situācijai, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šodien Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē jautājumā par bēgļu uzņemšanu sēdēs kā ūdeni mutē ieņēmis. Latvijai tajā nav oficiālas pozīcijas. Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis centīsies vest spītniekus pie prāta mājās, uzaicinot tos uz pārrunām.
Pēc tam, kad Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers aizvadītās nedēļas trešdienā atklāja savu plānu, ka ES dalībvalstīm papildus jau akceptētajam uzņemamo patvēruma meklētāju skaitam vajadzētu savā starpā sadalīt vēl 120 tūkstošus, Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nekavējās informēt sabiedrību, ka viņu ministri valdībā šo ieceri neatbalstīs, raksta NRA.lv.
Diennakts laikā šī informācija tika apstrādāta oficiālajā politiskajā aparātā, un vienīgā bēgļu uzņemšanu atbalstošā koalīcijas partija Vienotība sasauca ārkārtas frakcijas sēdi. Saprotot, ka pirms R. Kozlovska braukšanas uz Briseli nepieciešams Saeimas Eiropas lietu komisijā apstiprināt Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā, un Vienotība sēdē vienojās, ka jāsasauc ārkārtas koalīcijas padome un jācenšas partnerus pārliecināt, ka, atsakoties iesaistīties bēgļu uzņemšanā, Latvija riskē pašizolēties ne tikai no Eiropas Savienības partneriem, bet arī NATO sabiedrotajiem.
Komisijas sēde bija paredzēta aizvadītajā piektdienā pēc koalīcijas apspriešanās, taču, ņemot vērā, ka Nacionālo apvienību un ZZS pārliecināt neizdevās, Latvijas pozīcija komisijā tā arī netika apspriesta, bet R. Kozlovskis šodien Briselē būs vienīgais, kuram nebūs ko teikt – vien klausīties citu argumentos un varbūt kuluāros censties pārliecināt kolēģus, ka koalīcijas iekšējo opozīciju tomēr izdosies pārliecināt.
Mūsu kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai, piemēram, nav iebildumu uzņemt lielāku skaitu bēgļu. Tiesa, šīs valstis līdzīgi citām Austrumeiropas valstīm iebilst pret to, ka bēgļi tiek uzspiesti obligātā kārtā, un vēlas panākt, lai uzņemamo bēgļu skaits būtu pašas dalībvalsts ziņā. Vienotībai pagaidām neizdodas pārliecināt nacionāļus un ZZS arī par šādu risinājumu.
Vissaliedētākie cīņā pret jaunu bēgļu viļņu uzņemšanu ir Nacionālās apvienības politiķi, kuri šobrīd nepieļauj domu, ka viņu pozīcija varētu mainīties. Proti, Nacionālā apvienība uzstāj uz īpaša statusa noteikšanu Latvijai šajā jautājumā, kas ļautu bēgļus neuzņemt. Tāpat Nacionālā apvienība uzskata, ka Latvijas pozīcijā par bēgļu uzņemšanu būtu jāiekļauj punkti par to, ka nepieciešams stiprināt ES robežu, izstrādāt plānu cīņai ar imigrantu kontrabandistiem, kā arī izveidot sistēmu, kas atsijātu kara bēgļus no ekonomiskā labuma meklētājiem.
Mazliet pielaidīgākas varētu būt ZZS rindas, kaut arī tās frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ir stingri pateicis, ka jaunu bēgļu uzņemšanu neatbalsta.
Cerot, ka no ZZS rindām nākušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu mainīt apvienības un ZZS prātus, Vienotība mudināja prezidentu sasaukt ārkārtas Nacionālās drošības padomes sēdi un tikties ar katras Saeimā pārstāvētās partijas līderiem.
Šodien viņš tiksies ar Saskaņu, Vienotību un ZZS, taču pagaidām nav nekādu pazīmju, ka prezidents spēs mainīt kaut vai savas partijas biedru nostāju.
Viena no situācijas atrisinājuma versijām vedina domāt, ka koalīcija vienošanos tomēr panāks un tas notiks Nacionālās drošības padomes sēdē, kurā apspriestais ir slepens. Tā politiķi, nezaudējot sejas, varētu aizbildināties, ka viedokli mainījuši, uzzinot slepenas ziņas par valsts drošību, kas ciestu, ja bēgļus neuzņemtu.
Jānis Lasmanis
