Latvijas Kredītņēmēju asociācija aicina nekavējoties veikt izmaiņas Maksātnespējas likuma 172.pantā par fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksām, kur kopš pērn veiktajiem grozījumiem, kas spēkā stājās 2021.gada jūlija vidū, noteikts, ka parādniekam pilnā apmērā jāapmaksā arī zvērinātu tiesu izpildītāju izdevumi.
Lai gan Tieslietu ministrija izveidojusi Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupu, kurā darbojas Tieslietu ministrijas, Rīgas pilsētas, Ekonomikas ministrijas, Rīgas rajona tiesas, Latvijas Universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Saeimas un dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, jautājums par tiesu izpildītāju izmaksu iekļaušanu obligāti veicamo maksājumu sarakstā netika izdiskutēti un parādījās likuma grozījumos jau noslēgumā, pieņemot tos kopā ar citiem labojumiem, kas tika izsludināti 2021.gada 12.jūlijā. Tas nozīmē, ka parādnieks netiek atbrīvots no tiesu izpildītāju izrakstītajiem rēķiniem, līdztekus uzturlīdzekļiem par nepilngadīgiem bērniem un administratīvajiem sodiem.
“Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, varam tikai prognozēt, kā šīs likuma izmaiņas ietekmēs cilvēkus, kuri vēlēsies uzsākt maksātnespējas procesus, jo tiesu izpildītāji jau izmanto likumā iekļautos grozījumus, kas cilvēkus turpina dzīt izmisumā, jo īpaši, apzinoties to, kas mūs sagaida rudenī un ziemā saistībā ar komunālajiem maksājumiem un dzīves dārdzības pieaugumu,” saka Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Viņš norāda, ka saņem arvien jaunu informāciju par tiesu izpildītāju darbībām, piestādot rēķinus, kuros iekļauta virkne ar gan vajadzīgām, gan nevajadzīgām darbībām, tostarp dažādiem pieprasījumiem un izziņām no valsts iestādēm, priekšlikumu, uzaicinājumu un rīkojumu sagatavošanu, kā arī dokumentu nosūtīšanas, pasta un citām izmaksām. “Varu tikai apbrīnot to, cik daudz dažādu dokumentu tiesu izpildītāji pieprasa un par to kā tiek izveidots gala aprēķins par paveikto darbu, taču vienmēr jāatceras, ka aiz šiem skaitļiem stāv cilvēks un viņa ģimene, kura nonākusi finansiālās grūtībās, tāpēc likuma grozījumi, kas bez diskusijām darba grupā un arī atbildīgajā Saeimas komisijā tika veikti pērn, rada milzīgas aizdomas par konkrētu profesiju lobēšanu,” saka J.Āboliņš.
Viņš norāda, ka ir saprotams, kāpēc parādniekam netiek dzēsti uzturlīdzekļi par nepilngadīgiem bērniem vai administratīvie sodi, taču iemesls, kāpēc tieši tiesu izpildītāji iekļauti šajā sarakstā rada aizdomas un neizpratni, tāpēc likumu nepieciešams labot iespējami ātri, lai tie cilvēki, kuri uzsākuši maksātnespējas procesu, spētu to arī pabeigt, neuztraucoties par procesa virzību un valsts piedāvāto aizsardzību. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas dati liecina, ka pašreiz ir parādnieki, kuriem jāsadarbojas arī ar pieciem tiesu izpildītājiem, tāpēc situācija kļūst arvien sarežģītāka.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pamatā ir sociāla funkcija, kas tiek pildīta ne tikai pārstāvot kredītņēmēju intereses sarunās ar politiķiem, bankām un valsts amatpersonām, bet arī uzklausot kredītņēmēju ierosinājumus un vajadzības, informējot viņus par būtiskām izmaiņām, sniedzot atbildes uz neskaidriem jautājumiem, kā arī organizējot bezmaksas seminārus mazpilsētās un reģionos ārpus Rīgas.
