Latvijas iedzīvotāji, uzņemoties risku, lielākoties ir apdomīgi un piesardzīgi (šādi sevi novērtējuši kopā 90% Swedbank veiktā pētījumā aptaujāto respondentu). Taču, lai gan risku nemīl, liela daļa aptaujāto (kopā 32%) iedzīvotāju veidojot ieguldījumus tomēr vēlas gūt salīdzinoši lielu peļņu un viņiem pieņemams būtu ienesīgums, kas lielāks par 15% gadā.
Atbildot uz jautājumu “Kā Jūsu labākais draugs Jūs raksturotu attiecībā uz riska uzņemšanos?” – vairums iedzīvotāju norādīja, ka pieder “apdomīgajam” tipam un gatavi uzņemties risku pēc atbilstošas izpētes veikšanas (atbildi minēja 45% respondentu). Tāds pats skaits aptaujāto (45%) iedzīvotāju novērtēja sevi kā “piesardzīgos” attiecībā pret riska uzņemšanos. Tikai 5% respondentu sevi raksturo kā “īstu spēlmani”. Savukārt 4% iedzīvotāju norādījuši, ka vispār izvairās no jebkāda riska.
Ja vajadzētu ieguldīt 3 000 latu brīvo līdzekļu, visatbilstošākais investīciju variants gandrīz pusei aptaujāto iedzīvotāju (atbildi minējuši 46% respondenti) liktos 60% ieguldījumi ar zemu risku, 30% ieguldījumi ar vidēju risku un 10% ieguldījumi ar augstu risku. Trešdaļa respondentu (30%) norādījuši, ka visatbilstošākie viņiem liktos 100% ieguldījumi ar zemu risku, garantējot ieguldīto pamatsummu. Savukārt 19% jeb gandrīz viena ceturtā daļa respondentu norādījuši, ka viņiem visatbilstošāk būtu 30% ieguldījumus ar zemu risku, 40% ieguldījumus ar vidēju risku un 30% ieguldījumus – ar augstu risku. Tikai 5 % aptaujāto norādījuši, ka viņi izvēlētos 3 000 latu lielus brīvos līdzekļus investēt izvēloties 50% ieguldījumus ar augstu risku, 40% ieguldījumus ar vidēju risku un 10% ieguldījumus ar zemu risku.
Interesanti, ka rīdzinieki, salīdzinot ar citu pilsētu un lauku iedzīvotājiem, visbiežāk (atbildi minējuši 50% Rīgas iedzīvotāju) norādījuši, ka 60% jeb lielāko daļu ieguldījumu izvēlētos veikt ar zemu risku, 30% ieguldījumus veicot ar vidēju risku un 10% ar augstu risku. Savukārt lauku iedzīvotāji biežāk nekā Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji (atbildi minējuši 40% lauku iedzīvotāju), izvēlētos veikt 100% ieguldījumus ar zemu risku, kas garantētu ieguldīto pamatsummu.
Atbildot uz jautājumu par to, kāds ienesīguma līmenis no banku piedāvātajiem ieguldījumu veidiem (fondi, akcijas, dinamiskais depozīts u.c.) būtu pieņemams, visvairāk respondentu minējuši 10-15% lielu ienesīgumu gadā, kas dzīvē nozīmē optimistisku skatu uz riskantu ieguldījumu veikšanu. Savukārt 28% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka viņus apmierinātu 5-10% liels ienesīgums gadā, kas nozīmē sabalansētu riska un ienesīguma novērtējumu. 10% iedzīvotāju norādījuši, ka viņus apmierinātu ienesīgums, kas lielāks par 25% gadā, kas būtībā nozīmē augsta riska ieguldījumu veikšanu un krietni pārsniedz 5% spēlmaņu grupu.
Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Harija Švarca atziņas un rekomendācijas:
Tiem, kuriem patiesi rūp ieguldījumu ienesīguma drošība, ienesīguma mērķim latos šobrīd vajadzētu būt tuvākam 10%, savukārt ilgtermiņā – tuvākam 5%. Eirozonas valstu valdību īstermiņa vērtspapīru ienesīgums, piemēram, šobrīd svārstās 1-2% robežās. Viss, kas šobrīd pārsniedz minēto līmeni, norāda uz salīdzinoši augstu risku.
Ja ieguldītājam rūp pamatsummas saglabāšana, taču tai pat laikā ir vēlme uzņemties nedaudz lielāku risku un gūt augstāku ienesīgumu, piemērots ieguldīšanas veids ir dinamiskais depozīts – tas 100% garantēs pamatsummas atmaksu un piedāvās iespēju piedalīties akciju cenu kāpumā pasaulē.
Avots: BNA Latvia / Foto: Gatis Grosmanis
