„Šobrīd ir pēdējais mirklis saprast, ka bez uzkrājumu veidošanas liels cilvēku skaits tuvākajā nākotnē saskarsies ar maksātnespējas risku. Vēl vairāk, tieši tagad tirgus apstākļi kā nekad agrāk ir piemēroti un izdevīgi līdzekļu noguldīšanai. Taču izvēlēties vajadzētu indivīda finanšu zināšanām atbilstošu, stabilu un drošu uzkrājumu veidu. Vislabākais noguldījumu veids vidusmēra Latvijas iedzīvotājam šodien ir depozīti”, uzskata AS „BIGBANK” Latvijas filiāles vadītājs Juris Pūce.
Daudzi cilvēki šobrīd neuzticas bankām un rezultātā baidās tām nodot savus brīvos līdzekļus. Par to liecina arī pētījumu centra SKDS nesen veiktās aptaujas rezultāti. Uz jautājumu „Kādus banku pakalpojumu veidus Jūs, visticamāk, šogad izmantosiet personīgajām vajadzībām?” tikai 9,7% respondentu atbildēja, ka izmantos naudas noguldījumu pakalpojumus. Šī atbilde ierindojās pēdēja vietā, savukārt 14,9% aptaujāto atzina, ka vispār neizmantos banku pakalpojumus.
Globālā finanšu krīze bez šaubām ir vērtējama negatīvi, taču attiecībā uz noguldījumiem tai ir pozitīva ietekme. „Laikā, kad nauda finanšu tirgos un nekustamajos īpašumos “sadeg”, noguldījumi ir droši. Piemēram, cilvēki, kuri gada sākumā savu sakrāto naudu ieguldīja akciju tirgos, ir zaudējuši ļoti lielas summas. Vadošie biržu indeksi ir samazinājušies par 3–50%, turklāt atsevišķas akcijas vēl vairāk. Taču noguldījumu produktivitāte bankās ir gandrīz divas reizes augstāka nekā pirms diviem gadiem. Bankas šobrīd piedāvā ļoti pievilcīgas depozītu procentu likmes latos – aptuveni 8 – 12%. Turklāt peļņas procenti ir fiksēti un nemainās,” skaidro Juris Pūce.
„Tieši saspringtā ekonomiskā situācija ir izdevīga termiņnoguldījumu klientiem, jo bankas ir spiestas piedāvāt ļoti izdevīgus un pievilcīgus noteikumus. Turklāt noguldījumu veikšanai nav nepieciešamas lielas summas. Ja ģimenei ir 200 LVL, tad ar tiem jau var operēt, izvēloties sev izdevīgāko termiņu. Turklāt ņemot vērā, ka fiksētie peļņas procenti tiek saņemti termiņa beigās, tas arī disciplinē spēju plānot ģimenes budžetu un atturēties no neplānotiem un nepārdomātiem pirkumiem,” saka Juris Pūce, piebilstot, ka visā pasaulē depozītus izmanto liels cilvēku skaits par to pieejamību – nav nepieciešamības pēc padziļinātām finanšu zināšanām, tāpēc tas ir vienkāršākais uzkrājumu veidošanas veids.
Būtisks faktors, kas nosaka noguldījumu efektivitāti ir inflācija. „Pērn vidējā gada inflācija bija ap 10%, bet šogad eksperti prognozē inflāciju ap 5%. Tātad, ja līdz šim tiešām varēja runāt par pirktspējas zaudējumiem, kas rodas no procentlikmju un inflācijas starpības, kas padarīja depozītus kā investīciju objektu neizdevīgu, tad šobrīd depozītu procentu likmēm esot ļoti tuvu vai pat augstākam nekā inflācija, depozīts palēnām atgriežas investīciju produktu vidū,” apgalvo Juris Pūce.
Avots: BNA Latvia
