Ekonomikas ministrija sagatavojusi 2024. gada Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas.
2024. gadā ekonomikas attīstību Latvijā turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, kā arī eksporta mērķa tirgu lēnā atkopšanās. Šā gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 0,5 % mazāks nekā pirms gada. Pieauga privātais un valsts patēriņš, savukārt samazinājās eksports, imports un arī investīcijas. Prognozējam, ka 2024. gadā kopumā ekonomika būs tuvu iepriekšējā gada līmenim.
Savukārt 2025. gadā ekonomikas aktivitāte atsāks pieaugt nedaudz straujāk – par 2,6 %. Kā rāda starptautisko organizāciju prognozes, 2025. gadā globālā ekonomiskā vide nedaudz uzlabosies, kas sekmēs aktivitātes atjaunošanos Latvijas eksportā. Situāciju eirozonā, tostarp Latvijā, uzlabos arī zemākas procentu likmes, kas palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību. Būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku veidos arī ES fondu investīciju pieaugums, kā arī veiktās reformas konkurētspējas stiprināšanā, tostarp zemāki darbaspēku nodokļi un citi faktori.
“Mums ir skaidra vīzija par Latvijas nākotnes ekonomikas modeli un izpratne par nepieciešamajiem soļiem straujākai izaugsmei. Mēs esam izstrādājuši un nodevuši Saeimas un sabiedrības apspriešanai jaunu visaptverošu Latvijas izaugsmes stratēģiju, kurā galvenie elementi ir Latvijas uzņēmumu produktivitātes un eksportspējas celšana, būtiskas reformas cilvēkkapitāla attīstībā, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju ieviešana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiek sniegts būtisks atbalsts mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai. Uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanai paredzētie finanšu līdzekļi tiek novirzīti industriālo zonu, jaunu darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai, augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, ekonomikas transformācijai un eksportspējas atbalstam. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Ekonomikas ministrija aktīvi veido dialogu ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem sabiedrības pārstāvjiem.
Latvijas ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā būs atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ģeopolitisko situāciju. Svarīga būs arī Eiropas Savienības kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto Eiropas Savienības atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē. Ieilgstot karam Ukrainā, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.
Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz zemu atalgotu darbaspēku un zemām resursu cenām; vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi potenciāli var sasniegt 4–5 % pieaugumu gadā.
