Pretēji kaimiņvalstīm, ekonomika Latvijā atkal pamazām sāk slīdēt pelēkajā zonā – palielinās gan aplokšņu algu īpatsvars un peļņas slēpšana, gan kukuļdošanas apmēri. Pētnieki un valsts amatpersonas uzskata, ka valsti no pelēkās sērgas var pasargāt vien ēnu ekonomikas apkarošanas plāna jauna versija, raksta NRA.lv.
StockholmSchoolofEconomicsinRiga (SSE Riga) jau piekto gadu mēra ēnu ekonomikas īpatsvaru Baltijas valstīs. „Šis ir pirmais gads kopš 2009. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,” skaidroja pētījuma Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs2009.-2013 viens no autoriem un SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka. Saskaņā ar pētījuma autoru (A. Saukas un Tāļa J. Putniņa) aprēķiniem, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 23,8% no IKP. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni šis fakts nepārsteidza, jo pirms neilga laika Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesors Frīdrihs Šneiders bija nonācis pie līdzīgiem secinājumiem, proti, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 25,5% no IKP.
Puse būvdarbu pelēkā zonā
Pētījuma autori uzskata, ka Latvijas ēnu ekonomikas pieauguma veicinātājs ir augošie neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, tas ir, korporatīva izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Īpaši liels Latvijas ēnu ekonomikas pieaugums ir bijis vidēja lieluma būvniecības kompānijās, kas darbojas Rīgas reģionā.
A. Sauka pieļauj, ka ēnu ekonomikas apjoma pieaugumu vismaz daļēji ir veicinājusi
makroekonomiskā un institucionālā vide. „Latvijas ekonomikai turpinot atgūties no krīzes, nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās no sava zemā pēckrīzes līmeņa un būvniecības nozare ir atguvusi savu dinamiku pēc gandrīz absolūtas dīkstāves. Visās trijās Baltijas valstīs starp visām tautsaimniecības nozarēm tieši būvniecībā ir lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, un šī tendence ir jo izteikta Latvijā, kur tiek lēsts, ka 45% būvniecības nozares darbības notiek pelēkajā zonā,” teica A. Sauka.
Neefektīvā nodokļu politika
Salīdzinot ar uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā, Latvijas uzņēmumi ir neapmierinātāki ar nodokļu politiku un valsts atbalstu uzņēmējiem. Līdzīgi, kā tas bija 2011. un 2012. gadā, arī 2013. gadā apmierinātība ar valdības nodokļu politiku viszemākā ir Latvijā, bet visaugstākā – Igaunijā. Vairāk nekā 60% Latvijas respondentu atbildēja, ka ir neapmierināti vai ļoti neapmierināt ar nodokļu politiku valstī.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs vadītājs Jānis Endziņš uzskata, ka pašreizējais nodokļu slogs Latvijā ir par augstu un tas veicina uzņēmumu velmi pāriet pelēkā zonā. „1974. gadā ASV ekonomists Lafērs noteica sakarību starp nodokļu lieluma ietekmi uz valsts ieņēmumiem. Ja nodokļa likme ir nulle, tad valsts ieņēmumi arī ir nulle. Ja nodokļa lielums ir 100%, arī tad valsts ieņēmumi tuvojas nullei, jo valstī nav uzņēmumu, kas varētu darboties šādā nodokļu režīmā. Atrodot pareizo punktu Lafēra līknē (jeb optimālo nodokļu lielumu), iespējama situācija, kad pat pazeminot nodokļu likmi, valsts ieņēmumi palielinās. Tāpat iespējama pretēja situācija – paaugstinot nodokļa likmi, ieņēmumi valsts budžetā krītas,” sacīja J. Endziņš. Viņaprāt, Latvijā līdz šim nav atrasts optimālākais nodokļu apjoms un par to liecina, piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšana cigaretēm. Nodokļa likmei pieaugot, cigarešu patēriņš nemazinājās, taču arī ieņēmumi šajā nodokļu pozīcijā būtiski nepieauga. Tas nozīmē, ka, visticamāk, daļa cigarešu tika tirgota nelegāli.
Kukuļi kļūst brangāki
Pētot korupcijas līmeni Latvijā, A. Sauka un Tālis J. Putniņš secinājis, ka tas pēdējā gada laikā Latvijā nav vis mazinājies, bet gan pieaudzis. Proti, kukuļošanas apjoms, jeb ieņēmumu daļa, ko uzņēmums tērē maksājumiem, lai nokārtotu lietas no vidēji 8,7% 2012. gadā palielinājies līdz vidēji 10,5% pērn. Savukārt Lietuvā un Igaunijā , kukuļu apjoms mazinājies, noslīdot līdz 10,3% Lietuvā un 4,7% Igaunijā. Arī par valsts pasūtījuma saņemšanu Latvijas uzņēmēji maksā visaugstāko likmi – vidēji 10,5% no līguma vērtības. Teju desmitā daļa valsts pasūtījumu kārotāju kukulī maksājuši pat vairāk nekā 25 procentus.
Plāns 2.0
Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs, pētījuma autori iesaka nodrošināt stabilāku nodokļu politiku, nosakot taisnīgākas nodokļu likmes un uzlabot caurspīdību nodokļu izlietojumā. Tāpat, iespējams, nepieciešams atjaunot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu vai izstrādāt jaunu tā versiju, piemēram, 2.0 kā to nosauca J. Endziņš. I. Pētersone savukārt uzsvēra, ka VID nav vajadzīgs gaidīt, kamēr tiek pieņemts plāns ēnu ekonomikas apkarošanai. Ja dienests redz likuma nepilnību vai saskata veidu, kā mazināt nelegālo uzņēmējdarbību, tas rosina un sagatavo attiecīgo likumu grozījumus. Tā piemēram, VID panāca, ka tiek ierobežota nepamatotu aizdevumu un avansu izsniegšana.
Savukārt nākotnē VID iecerējis rosināt noteikt bankām par pienākumu ziņot VID par privātpersonām, kas regulāri veic lielas skaidras naudas iemaksas savos kontos. Viens no sagatavotajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā paredz uzlikt bankām par pienākumu sniegt informāciju par fiziskām personām, kuras savos kontos vai bankomātā iemaksā lielas skaidras naudas summas.
Ilze Šteinfelde
