Latvijas dzelzceļa peļņa pērn pēc nodokļu nomaksas bija 17 miljonu latu, un saskaņā ar esošo likumdošanu uzņēmumam valsts budžetā būtu jāpārskaita 90% no peļņas. Satiksmes ministrija kā LDz kapitāla daļu turētāja lūdza valdībai, lai tā atļauj uzņēmumam daļu peļņas izmantot investīcijām un valsts budžetam pārskaitīt 82% no tīrās peļņas, tas ir, 13,8 miljonus latu. Lai gan Finanšu ministrija iebilda, valdība lēma par labu LDz investīcijām, raksta NRA.lv
Viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumam bija nepieciešami šie 1,4 miljoni latu, ir šogad uzsākto un plānoto Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošana.
Turklāt, lai saglabātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un satiksmes drošību, ik gadu nepieciešams veikt sliežu ceļu rekonstrukciju (vismaz 50 km apjomā). Nepieciešamo ieguldījumu veikšanai sakarā ar peļņas nepietiekamību LDz ir spiests piesaistīt kredītlīdzekļus. Šā gada 1. janvārī Latvijas dzelzceļa aizņēmumi no kredītiestādēm bija 71 miljons latu, tajā skaitā. ilgtermiņa daļa – 60 miljoni latu. Līdz ar to saistību attiecība pret pašu kapitālu ir pieaugusi līdz 1,93 (par optimālu tiek uzskatīts līdz 1). Pārāk augsts saistību īpatsvars liecina par paaugstinātu maksātspējas risku, ko bankas ņem vērā, novērtējot kredītņēmēju. Pašu kapitāla attiecība pret aktīviem šā gada 1. janvārī bija 32,6%, kas liecina, ka papildus kredīta finansējuma piesaistīšana no bankām var būt apgrūtināta un var būt aktuāls jautājums par LDz pamatkapitāla palielināšanu, lai nodrošinātu nepieciešamo kredītlīdzekļu piesaisti.
Arī ekonomikas un uzņēmējdarbības eksperti rekomendē valsts uzņēmumu un kapitālsabiedrību peļņu atstāt pašu uzņēmumu rīcībā, nevis izmaksāt valstij dividendēs. Speciālisti arī uzskata, ka valsts uzņēmumos nepieciešams veikt investīcijas, lai tie turpinātu veiksmīgi attīstīties. Peļņas saglabāšana katra konkrētā uzņēmuma rīcībā ļautu saņemt kredītus uz daudz izdevīgākiem noteikumiem, un tie būtu kreditoriem daudz simpātiskāki un kreditēšanai atbilstošāki.
Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka valsts kapitālsabiedrībām nav pieejami tie nodokļu atvieglojumi, kas ir pieejami citam biznesam. Tas arī ir būtisks arguments, kāpēc valdībai svarīgi peļņu atstāt uzņēmumu rīcībā, nevis lāpīt robus budžetā.
Ekonomisti arī norāda, ka peļņas novirzīšana attīstībai dotu iespēju uzņēmumiem mazāk aizņemties no kredītiestādēm. Turklāt uzņēmuma peļņas līdzekļi būtu kā garants kredītiestādēm, lai tās izsniegtu aizdevumus uz izdevīgākiem nosacījumiem, kā arī, pretendējot uz ES fondu līdzekļiem, pašu kapitāls spēlētu nozīmīgu lomu, parādot, ka uzņēmums ir stabils, finansiāli patstāvīgs un drošs investīciju avots.
Viedokļi
Juris Cebulis, ekonomists:
– Pēdējo trīs gadu prakse 90% no valsts uzņēmumu peļņas ieskaitīt valsts budžetā ir nepareiza prakse, ja tā tiks turpināta arī šogad. Varbūt tas bija pieļaujams krīzes laikā, kad valsts uzņēmumu peļņu ieskaitīja budžetā un izmantoja budžeta funkciju pildīšanai, taču tagad krīze ir beigusies un ir jāraugās, kādas ir uzņēmumu vajadzības.
No peļņas taču veic investīcijas. Ja mēs gribam, lai uzņēmumi attīstītās, tiem ir nepieciešams saglabāt peļņu savā rīcībā un investēt attīstības projektos. VAS Latvijas dzelzceļš gadījumā uzņēmums faktiski ir infrastruktūra, ar kuru ir jāpelna, bet infrastruktūras uzturēšanai un attīstīšanai ir nepieciešami līdzekļi. Atšķirībā no citām pasaules valstīm Latvijā valsts nepiedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas finansēšanā, tālab uzņēmuma peļņas nesadalīšana un atstāšana LDz modernizēšanas un jauno attīstības projektu realizēšanas vajadzībām būtu valsts ieguldījums sava lielākā uzņēmuma attīstībā. Pērn Latvijas dzelzceļš sasniedza rekordaugstu peļņu – 25,7 miljonus latu, kā arī valsts budžetā iemaksāja ievērojamu summu nodokļu veidā. Peļņas saglabāšana uzņēmuma rīcībā ļautu realizēt nozīmīgus investīciju projektus, kas palielinātu ne tikai uzņēmuma kapacitāti, bet arī konkurētspēju, pauž nozares speciālisti.
Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris:
– Šobrīd ir sākušās asas diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, kā arī tuvojas Saeimas priekšvēlēšanu laiks. Valsts noteikti vēlēsies ar tai piederošo uzņēmumu peļņu palielināt budžeta ieņēmumus. Mūsu nodokļu ieņēmumi ir zemi. Lai gan esam visstraujāk augošā ekonomika, tomēr nodokļu ieņēmumi ir nepietiekami, lai realizētu visas ieceres. Investīcijas ir nepieciešamas arī citos satiksmes nozares uzņēmumos – lidostā Rīga un lidsabiedrībā airBaltic –, tādēļ politiķiem ir nopietni jāizsver visi par un pret, lemjot par uzņēmumu peļņas izlietojumu.
