Signāls, ka budžeta deficīts var pārsniegt 9% no ekonomikas, ir krietni liela sarkanā gaisma, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacījis Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

“Iepriekš kaut kas tāds bija pirms desmit gadiem, kad tiešām bija dziļa krīze. Jābūt ļoti uzmanīgiem, par kādām summām mēs runājam un kādas summas varētu aizņemties,” norādīja Vilks.

“Latvijas Banka ir nospraudusi līniju, kuru nevajadzētu pārsniegt, – ja krīze ir ļoti dziļa un gara, valsts parāda līmenis varētu būt 50% no ekonomikas. Patlaban mēs beidzām ar 44%, un tagad tiek runāts, ka varbūt vajadzētu vēl aizņemties, bet tas ir riskanti,” turpināja Latvijas Bankas padomes loceklis.

Pēc viņa teiktā, lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā – atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām: “Iespējams, arī Covid rādītāji tagad ir augstāki, jo sabiedrība ir neapmierināta un apjukusi. Atbalsta lielumam un plašumam bija jābūt pagājušā gada otrajā pusē.”

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. Tāpat viņš piebilda, ka Latvijā nav arī radīta sistēma, lai varētu atteikties no valsts atbalsta, ja tas nav nepieciešams.

“Ja valdība nav spējīga mērķtiecīgāk sasniegt iedzīvotāju grupas, acīmredzot vairs nav, kur atkāpties. Helikopteri ir salikti rindās, tajos iekšā ir salikta nauda, un acīmredzot tie lidos. Tā ir izeja, lai mazinātu neapmierinātību,” pauda Vilks.

“Tagad runāt par deficītu, kas ir divreiz lielāks kā pagājušogad, pie augošas ekonomikas nevajadzētu. Mums ir ielaistas problēmas, sociālā nevienlīdzība ar salīdzinoši vāji mērķētu sociālo programmu atbalstu, par tām ir jādomā, nevis jāapcer plaša aizņemšanās,” sacīja Vilks.

“Lielākā problēma ir tā, ka summa, kas uz janvāra beigām kopumā no valsts tika iztērēta Covid seku novēršanai, bija apmēram 1,3 miljardi, bet no tās konkrēti līdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem grantos aizgāja apmēram desmitā daļa. Tās proporcijas nav samērojamas,” pauda eksperts.

Foto: Valsts kanceleja