Latvijas Banka publiskojusi jaunākās, 2022. gada decembra, makroekonomiskās prognozes. Tās izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā. Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no 16,9% līdz 17,3%.

Faktisko datu (t. sk. statistisko datu) korekciju ietekmē 2022. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze samazināta līdz 2.1% (septembrī – 3.0%). Taču kopējais redzējums par ekonomiskajiem procesiem ir mainījies maz, un gaidāms, ka 2023. gadā attīstība būs līdzīga iepriekš prognozētajai – –0.3% (septembrī – –0.2%).
Tomēr vienlaikus ar nelielo IKP kritumu paredzams būtiskāks mājsaimniecību patēriņa sarukums – par 5.6%. Pirktspējas samazināšanās negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājības līmeni.

Tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās gaidāma 2024. gadā līdz iepriekš prognozētajiem 4.4%, un 2025. gadā paredzams 3.5% pieaugums.

Inflācija saglabājas augsta, un Latvijas Bankas prognozēs pieņēmumi par globālo pārtikas cenu pieaugumu un iekšzemes algu kāpumu ir palielināti. Tas noteica inflācijas prognozes palielināšanu visā prognožu periodā – prognoze 2022. gadam ir 17.3% (septembrī – 16.9%), 2023. gadam – 10.9% (septembrī – 9.2%), 2024. gadam – 4.4% (septembrī – 3.4%). Inflācija 2025. gadā tiek prognozēta 3.0% līmenī.

Vadošās pasaules centrālās bankas, to vidū Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz augsto inflāciju, paaugstina monetārās politikas procentu likmes. Sākot ar 2023. gada martu, ECB uzsāks aktīvu iegādes programmas portfeļa pakāpenisku samazināšanu:

• ECB Padome ir paaugstinājusi galvenās eiro zonas procentu likmes ceturto reizi pēc kārtas, attiecīgi noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmei sasniedzot 2.00%, galveno refinansēšanas operāciju procentu likmei – 2.50% un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmei – 2.75%;
• ECB Padome uzskata, ka vēl būs nepieciešama procentu likmju būtiska paaugstināšana, lai sasniegtu procentu likmju līmeni, kas ir pietiekami ierobežojošs, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa inflācijas mērķa līmenī;
• procentu likmēm atrodoties augstākā līmenī, inflācija laika gaitā samazināsies un tiks slāpēts inflācijas gaidu iesakņošanās risks;
• ECB Padomes turpmāko monetārās politikas lēmumu pamatā būs inflācijas perspektīvas attīstība. Lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē;
• sākot ar 2023. gada martu, aktīvu iegādes programmas portfelis pakāpeniski tiks samazināts, Eirosistēmai vairs pilnībā atkārtoti neieguldot vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Līdz 2023. gada 2. ceturkšņa beigām samazinājums veidos vidēji 15 mljrd. eiro mēnesī, un vēlāk tiks noteiks tā turpmākais temps.

Inflācija Latvijā, normalizējoties enerģijas cenām, mazināsies. Taču globālo pārtikas cenu pieaugums un algu kāpums varētu būt lielāks un uzturēt augstāku inflāciju, nekā iepriekš lēsts:

• valdības atbalsts stabilizē mājsaimniecību pirktspēju un (it īpaši enerģijas cenu pieaugumu iegrožojošie pasākumi) piebremzē inflāciju. Tomēr novembrī tā Latvijā bija 21.7% – augstākā starp eiro zonas valstīm;
  augsto inflāciju nosaka gan enerģijas, gan pārtikas cenu nozīmīgs kāpums. Energoresursu piegādes sekmīga pārkārtošanās mazinās arī enerģijas cenu spiedienu tautsaimniecībā, lai gan enerģijas cenas, visticamāk, būs augstākas nekā pirms krīzes;
• nākamajos gados augstāku inflāciju, nekā iepriekš prognozēts, uzturēs gan straujāks globālo pārtikas cenu pieaugums, gan augstāks algu kāpums iekšzemē;
• izmaksu, īpaši algu un enerģijas cenu, pārnese uz preču un pakalpojumu cenām, kā arī algu pieauguma ietekme uz pieprasījumu rada spiedienu uz pamatinflāciju, kuras prognoze palielināta, un prognožu perioda beigās 2025. gadā tā joprojām paredzama samērā augsta – vidēji gadā 5.0%.

Latvijā vāja tautsaimniecības attīstība 3. ceturksnī bija gaidāma, un redzējums par ekonomiskajiem procesiem salīdzinājumā ar septembri ir mainījies maz:

• būtiskākam IKP kritumam īstenojoties jau 2022. gada 3. ceturksnī, tautsaimniecības sarukums gada nogalē varētu būt mazāks. Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes veiktās iepriekšējo ceturkšņu datu korekcijas mazina 2022. gada IKP pieaugumu;
• papildu valdības atbalsta pasākumi energoresursu cenu krīzē un minimālās algas būtiska palielināšana nākamajos gados atbalstīs patēriņu;
• taču augstā inflācija – gan faktiskā, gan prognozētā – uzturēs patērētāju piesardzību.

Latvijas tautsaimniecībā šā gada beigas un nākamā gada sākums būs recesijas zīmē, taču recesija prognozējama īslaicīga un sekla:

• tautsaimniecības lejupslīdi noteiks mājsaimniecību pirktspējas kritums, jo darba algu pieaugums būtiski atpaliek no inflācijas. To pilnībā nekompensēs valdības atbalsts un uzkrājumi, tāpēc tiks negatīvi ietekmēta mājsaimniecību labklājība;
• darba tirgus saspringums kopā ar minimālās algas kāpumu un sabiedriskajā sektorā atsevišķās jomās nodarbināto atalgojuma celšanu uzturēs vidējās algas pieaugumu nākamajos gados, atjaunojot pirktspējas kāpumu 2023. gada otrajā pusē;
• pirmās bezdarba pieauguma pazīmes daļēji noteica ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanās darba tirgū. Saspringtais darba tirgus kopā ar īslaicīgu recesiju ļautu uzņēmumiem neveikt būtisku darbinieku skaita samazināšanu;
• nenoteiktības un augsto izmaksu apstākļos tuvākajos ceturkšņos investīciju dinamika neuzlabosies, taču turpmāk paredzams, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve un izmaksu stabilizēšanās tās aktivizēs;
• eksports līdz šim ir izrādījies pārsteidzoši noturīgs, lai gan recesija, visticamāk, neies secen arī tirdzniecības partnervalstīm. Eksporta attīstībai svarīga būs Latvijas uzņēmēju konkurētspējas pozīcija, ārējam pieprasījumam atjaunojoties.

Valdības atbalsts krīzē – savlaicīgs, mērķēts, samērīgs, terminēts; vienlaikus fokuss uz strukturālajām pārmaiņām enerģētikā:

• valdības atbalsts atvieglo uzņēmumiem un mājsaimniecībām energoresursu cenu krīzes pārvarēšanu. Svarīgi, lai tas sasniegtu ievainojamākos iedzīvotājus un nekurinātu inflāciju, taču vienlaikus stimulētu enerģijas taupību;
• atbalstam noslēdzoties, valsts budžeta deficīts mazināsies. Tomēr, kāpinot algas atsevišķās nozarēs un palielinot izdevumus aizsardzībai un iekšējai drošībai, kā arī novirzot līdzekļus klimata mērķu sasniegšanai,
• budžeta bilance varētu uzlaboties lēnāk, nekā iepriekš lēsts;
• jāņem vērā, ka ir mainījušies finansēšanas nosacījumi arī valstij – augstākas aizņemšanās procentu likmes nozīmē dārgākas parāda apkalpošanas izmaksas;
• turpmākajos gados tiks atjaunots Eiropas Komisijas fiskālās uzraudzības ietvars, kas, lai arī reformēts, paredzēs joprojām stingru pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu, kas virzīta uz valsts parāda samazināšanu;
• gan energoneatkarība, gan klimata mērķi prasa strukturālas pārmaiņas enerģētikā. Augstā nenoteiktība attiecībā uz enerģijas globālo pieprasījumu, kā arī tā daļēja atkarība no laikapstākļiem prasīs sektora spēju ātri pielāgoties.