Latvijas Banka samazinājusi valsts ekonomikas 2018. gada izaugsmes prognozi – sagaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,9%.
Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts 2018. gadā palielināsies par 3.9% (gan sezonāli izlīdzinātais, gan neizlīdzinātais rādītājs). Iepriekšējā prognozē (4.1%) jau daļēji ņemti vērā ar finanšu nozari saistītie riski, un tā koriģēta, ņemot vērā faktiskās norises Latvijas finanšu sektorā un optimisma samazināšanos ārējā vidē, ko daļēji kompensēja Latvijas tautsaimniecības pozitīvais sniegums 1. ceturksnī. 2019. gadā Latvijas IKP varētu pieaugt par 3.0% (iepriekšējā prognoze – 3.2%).
Inflācijas prognoze 2018. gadam saglabāta nemainīga – gaidāms, ka šis rādītājs būs 2.9%. Savukārt 2019. gadam inflācijas prognoze nedaudz paaugstināta – līdz 2.9% (par 0.3 procentu punktiem), atspoguļojot augstāku naftas cenu gaidāmo ietekmi uz enerģijas cenām.
2018. gada 1. ceturksnī turpinājās iepriekšējā gadā vērotā straujā izaugsme. To veicināja nozīmīgu privāto investīciju projektu attīstība, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves aktivizēšanās, stabils iedzīvotāju ienākumu kāpums, saglabājoties mērenai inflācijai, kā arī joprojām labvēlīga galveno tirdzniecības partnervalstu ietekme.
Tomēr 2018. gadā kopumā gaidāma nedaudz lēnāka ekonomiskā izaugsme nekā iepriekšējā gadā. Gada sākumā ārējā vidē bija vērojama optimisma mazināšanās un saasinājās protekcionisma un ģeopolitiskie riski. Arī iekšzemē straujākai izaugsmei radās papildu šķēršļi, kas saistīti ar norisēm finanšu sektorā. Turpinot sarukt ārvalstu klientu apkalpošanai, finanšu nozarē jau 2017. gadā bija vērojams būtisks kritums, un arvien aktīvākā vēršanās pret riskantajiem klientiem un finanšu sektora strukturālās pārmaiņas liek prognozēt vēl straujāku nozares sarukumu 2018. gadā. Turklāt vairākās nozarēs vērojami piedāvājuma puses ierobežojumi, jo nepietiekamās investīcijas ražošanas kapacitātē var sākt palēnināt izaugsmi.
Lai gan naftas cenas kāpums ir lielāks, nekā gaidīts, to daļēji kompensēja eiro kursa attiecībā pret ASV dolāru palielināšanās. Turklāt pārtikas cenu kāpums saruka – tas kopā ar lielāku, nekā gaidīts, samazinātā pievienotās vērtības nodokļa Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem ietekmi lielā mērā kompensē energoresursu sadārdzināšanās augšupvērsto ietekmi uz inflāciju. Tāpēc inflācijas prognoze 2018. gadam netiek mainīta. Naftas cenu pieaugums jau atspoguļojās degvielas cenu kāpumā, savukārt siltumenerģijas un gāzes cenās tas atspoguļosies ar laika nobīdi, un tas liek paaugstināt 2019. gada inflācijas prognozi. Iekšzemes pieprasījuma ietekme uz inflāciju pakāpeniski pieaug un atbilst gaidītajai.
Detalizētāku informāciju par jaunajām prognozēm sk. Latvijas Bankas 2018. gada jūnija “Makroekonomisko Norišu Pārskatā”. Tajā sniegta visaptveroša informācija par pasaules un Latvijas tautsaimniecības attīstību un rādītājiem un īpaši izvērtēta ASV tirdzniecības tarifu paaugstināšanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Modelēti dažādi scenāriji ar jau ieviestajiem un nākotnē potenciāli iespējamiem tarifu paaugstinājumiem, ņemot vērā arī iespējamos Eiropas Savienības un Ķīnas atbildes pasākumus.
Foto: Pixabay
