Latvijas apdrošināšanas kompānijas līdz šim saņēmušas aptuveni 300 lauksaimnieku zaudējumu pieteikumus par stiprajās lietavās un vējā cietušajiem labības laukiem, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

“Saņemti šobrīd ap 300 pieteikumu apdrošinātājiem. Visticamāk, būs vēl. Šī ir tā aisberga redzamā daļa. Pieteiktā summa šobrīd ir ap trim miljoniem eiro. Gala skaitlis būs zināms tad, kad būs skaidrs, cik no šiem veldrē sagāztajiem labības laukiem tiks nokulti,” norādīja Abāšins.

Pēc viņa teiktā, lauksaimniekiem ir paredzēts valsts atbalsts sējumu apdrošināšanai, un nozarē to arī labprāt izmanto.

“Gadus piecus atpakaļ apdrošināmo sējumu plātība bija ap 200 000 hektāru, bet šogad tā sasniegs 400 000 hektārus. 2015. gadā sējumus apdrošināja ap 50 saimniecības, bet šogad – ap 1000. Tā kā tā tendence ir viennozīmīgi skaidra, ka arvien vairāk zemnieku valsts subsidēto instrumentu izmanto,” piebilda Abāšins.

Kā zināms, “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons nesen informēja, ka lietusgāzes ar vēju ir nodarījušas lielu postu sējumiem, īpaši Zemgalē un Kurzemē ir saimniecības, kur 5-95% labības ir noguldīta zemē, valstī kopumā tie ir aptuveni 20%, bet situācija ar katru dienu var mainīties.

Pēc viņa teiktā, raža nav vēl zudusi, taču būs apgrūtināta novākšana, kā arī tā būs dārgāka: “Raža nav vēl zudusi, taču būs apgrūtināta novākšana, būs jāiegulda papildu finansējums kaltēšanā, visticamāk, var pazust kvalitāte, graudi vairāk būs izmantojami lopbarībā. Skaidrs, ka veldres dēļ 5-30% labības var nenovākt un tā var palikt zemē.”

Trons atzīmēja, ka būtiski ir, lai vairs neturpinās lietavas.