Līdzās lēnai izaugsmei ES netiek paredzēti jūtami uzlabojumi darbaspēka tirgos, un bezdarbs varētu palikt pašreizējā augstajā līmenī — apmēram 9,5 % (Latvijai tiek prognozēta tā samazināšanās no 16,1% šogad līdz 13,5% 2013.gadā). Inflācija nākamajos ceturkšņos atkal būs mazāka par 2 % (Prognoze Latvijai – 2,4% nākamgad un 2% 2013.gadā). Paredzams, ka pastiprināsies fiskālā konsolidācija un vidējais valsts budžeta deficīts līdz 2013. gadam samazināsies līdz mazliet vairāk par 3 % (Latvijā – 3,2%; konsolidācijas pasākumi 2012.gadam prognozē vēl nav ņemti vērā), pieņemot, ka politika nemainīsies.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un monetārajos jautājumos Olli Rēns saka: "Izaugsme Eiropā ir mitējusies, un ir jaunas recesijas briesmas. Lai gan darbavietu skaits dažās dalībvalstīs palielinās, Eiropas Savienībā kopumā nav paredzams, ka bezdarba situācija pa īstam uzlabosies. Lai atsāktos izaugsme un darbavietu radīšana, ir jāatjauno ticība fiskālajai ilgtspējai un finanšu sistēmai un jāpaātrina reformas, kas vairotu Eiropas izaugsmes potenciālu. Gandrīz visi ir vienisprātis, ka nepieciešama politiska rīcība. Šobrīd mums ir vajadzīga nelokāma rīcības īstenošana. Es pats apņemos no pašas pirmās dienas izmantot jaunos ekonomikas vadības noteikumus."
Ekonomikas atlabšana ir apstājusies. Šajā un nākamajos ceturkšņos ir paredzama IKP stagnācija. Kopš vasaras prognozes kļuvušas pesimistiskas. Valsts parāda krīze eirozonas dalībvalstīs vēršas plašumā, ieguldītāju redzeslokā nonāk parāda ilgtspēja attīstītākajās ekonomikas kopienās ārpus ES, un pasaules ekonomika zaudē apgriezienus. Gaidāms, ka uzņēmumi atliks vai atcels ieguldījumus, jo izaugsmes perspektīva uz pieaugušās nenoteiktības fona ir kļuvusi drūmāka. Var prognozēt, ka mājsaimniecību patēriņš kļūs piesardzīgāks un dažās dalībvalstīs arī turpināsies augstā parāda mazināšanas darbs. Turklāt paredzams, ka bankas ierobežos aizdevumus, tādējādi vēl vairāk iegrožojot ieguldījumus un patēriņu. Neatliekamāka ir kļuvusi fiskālā konsolidācija, jo bažas par ilgtspēju ir saasinājušās un pārsviedušās arī valstīm, kuras līdz šim nav skartas. Tautsaimniecības vājināšanās, publisko finanšu trauslums un finanšu nozares ievainojamība savstarpēji ietekmē cits citu kā apburtā lokā. Ticība un izaugsme atgriezīsies tikai tad, kad šī negatīvā mijiedarbība tiks pārtraukta.
Kopumā paredzams, ka pēdējos mēnešos pieņemtie politikas pasākumi 2012. gada vidū efektīvi mazinās nenoteiktību, kas saistās ar valsts parādu un finanšu tirgus krīzi, un rezultātā pakāpeniski atsāksies aizkavētie ieguldījumi un patēriņš. IKP ikgadējais pieaugums 2012. gadā ir paredzams 0,6 % Eiropas Savienībā un 0,5 % eirozonā. 2013. gadā ir paredzams pieticīgs pieaugums: 1,5 % Eiropas Savienībā un 1,3 % eirozonā. No paredzamā palēninājuma neizvairīsies neviena dalībvalstu grupa, taču saglabāsies izaugsmes tempa atšķirības.
Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme 2012. gadā mitēsies. Ar IKP pieauguma gaidāmo atsākšanos nākamā gada otrajā pusē nebūs gana, lai jūtami uzlabotos darba tirgus rādītāji. Nav paredzams, ka prognozes periodā bezdarbs mazināsies. Stāvoklis dalībvalstu darbaspēka tirgos joprojām būtiski atšķiras.
2011. gadā iezīmējas pāreja no publisko finanšu sistēmas stabilizācijas uz konsolidāciju. Budžeta deficīta rezultāti 2011. gadā pašlaik tiek vērtēti kā 4,7 % no IKP Eiropas Savienībā un 4,1 % eirozonā. 2012. gadam tiek prognozēts deficīts 3,9 % Eiropas Savienībā un 3,4 % eirozonā. Prognozē nav ņemti vērā tālākas konsolidācijas pasākumi, kas ir paredzami, bet vēl nav akceptēti. Formālais pieņēmums, ka politika nemainīsies, varētu prognozi ietekmēt vairāk nekā parasti. Saskaņā ar šo pieņēmumu kopējā parāda un IKP attiecība ES 2012. gadā sasniegs maksimumu 85 % un stabilizēsies 2013. gadā. Gaidāms, ka eirozonā prognozes periodā parāda attiecība turpinās mazliet palielināties un 2012. gadā sasniegs 90 %.
2011. gadā galvenais inflācijas dzinulis ir bijušas enerģijas cenas. Tā kā paredzams, ka tās pakāpeniski kritīsies, kopējai inflācijai 2012. gadā atkal jābūt zem 2 %. Ekonomikas aktivitātes atslābuma dēļ nebūs jūtama cenu spiediena, bet algas pieaugs tikai mazliet.
Ņemot vērā saskaņā ar bāzes scenāriju gaidāmo niecīgo IKP pieaugumu, recesijas briesmas ir ievērojamas. Galvenās bažas rada valsts parāds, finanšu industrija un pasaules tirdzniecība. Ir iespējama mijiedarbība ar negatīvu dinamiku: izaugsmes palēninājums ietekmē publiskā sektora debitorus, bet to vājums iespaido finanšu industrijas stabilitāti.
Prognozes pozitīvajā plāksnē — ticība varētu atgriezties agrāk, nekā patlaban tiek pieņemts, un atraisīt ieguldījumu un privātā patēriņa straujākas atlabšanas potenciālu. Pieaugums pasaulē varētu izrādīties elastīgāks, nekā prognozēts bāzes scenārijā, un tas atbalstītu ES neto eksportu. Visbeidzot, lielāks patēriņa cenu kritums varētu vairot reālos ienākumus un patēriņu.
