Saskaņā ar Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķiniem šogad kopējā visas valsts ēku kadastrālā vērtība pieaugusi par 0,4%, savukārt zemes kadastrālā vērtība ir par 5% zemāka nekā 2011. gadā. Līdz ar to VZD uzskata, ka īpašuma kadastrālo vērtību izmaiņas no 2012. gada 1. janvāra būtisku ietekmi uz aprēķināmā nekustamā īpašuma nodokļa apmēru neatstās.
NĪN aprēķina pašvaldības, par pamatu ņemot zemes un būvju kadastrālo vērtību, nekustamā īpašuma nodokļa likumā noteiktās nodokļa likmes un konkrētās pašvaldības pieņemtos saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, atgādināja VZD. Neatkarīgā jau rakstīja, ka šogad no likuma Par nekustamā īpašuma nodokli izņemta norma par nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā, kas pēdējos četrus gadus sargāja zemes īpašniekus no pārmērīgi liela nodokļa pieauguma. Šogad katra pašvaldība pati var lemt, vai piemērot nodokļa pieauguma ierobežojumu vai nē. Turklāt šogad ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas palīgēkas un garāžas.
Lai gan kopējā īpašumu kadastrālā vērtība ar katru gadu samazinās, nekustamā īpašuma nodoklī iekasējamā summa pieaug gadu no gada. VZD rīcībā esošā informācija liecina, ka 2008. gadā kadastrālo vērtību kopsumma Latvijā bija 33,4 miljardi latu un nekustamā īpašuma nodoklī kopumā tika iekasēti 70,65 miljoni latu. Savukārt šogad kadastrālo vērtību kopsumma ir 18,5 miljardi latu, bet nekustamā īpašuma nodoklī saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm pašvaldības iegūs 96,3 miljonus latu.
Sekojot līdzi, kā mainās kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis konkrētai dzīvojamai mājai Imantā, Ķirburgas ielā, par to pārliecinājās arī Neatkarīgā. Par 150 kvadrātmetru lielu privātmāju un 1000 kvadrātmetriem zemes 2009. gadā saimniekiem nodoklī bija jāsamaksā 35 lati, savukārt pērn – 113 latu, lai gan kadastrālā vērtība zemei divu gadu laikā bija samazinājusies par 40%, bet ēkai – par 30%. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, kadastrālā vērtība šai ēkai ir samazinājusies vēl par 8%, bet zemei par 20%, savukārt nodoklī samaksājamā summa varētu pieaugt līdz 234 latiem, kas ir divas reizes vairāk nekā 2011. gadā. Ja Rīgas dome, kā solījusi, piemēros nodokļa kāpuma ierobežojumu 25%, tad Ķirburgas ielas mājas saimniekam nodoklī būs jāsamaksā 122 lati.
VZD Komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis Neatkarīgajai stāstīja, ka 2012. gada kadastrālo vērtību bāze, kas ir pamats sīkākiem aprēķiniem jau par katru īpašumu, ir izstrādāta, pamatojoties uz 2010. gada un 2011. gada pirmā ceturkšņa nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju. «Nekustamā īpašuma tirgus šajā laika periodā ir uzrādījis stabilitātes pazīmes, tādēļ patlaban spēkā esošās bāzes vērtības nav būtiski mainījušās. Lielākās izmaiņas skārušas dzīvojamās apbūves zemi, kur izstrādāts jauns zonējums, kas nebija pārskatīts kopš 2007. gada – no tā dēvētā pirmskrīzes celtniecības buma laika,» teica A. Sproģis. Jaunajā zemes vērtību zonējumā papildus izveidotas 223 jaunas vērtību zonas, lai nodalītu mazāk attīstītas teritorijas no labiekārtotām teritorijām. Zemes bāzes vērtības visvairāk samazinātas ir Jūrmalā, Rīgā un Liepājā. Pārējā valsts teritorijā apbūves zemes bāzes vērtību samazinājums skāris tikai atsevišķas teritorijas, piemēram, Stopiņu novada Sauriešus, Garkalnes novada purvaino teritoriju Sunīšu ezera apkaimē vai Carnikavas novada Kalngali, kur bāzes vērtība samazinājusies par 30%.
Sākot ar šo gadu, nekustamā īpašuma nodoklis tiek piemērots arī palīgēkām, kas ir lielākas par 25 kvadrātmetriem. Nodoklis būs jāmaksā arī par tām ēkām, kuras dabā nepastāv, bet joprojām ir Kadastra reģistrā. Valsts zemes dienests aicina dzēst no Kadastra reģistra šīs ēkas un līdz 1. oktobrim to var izdarīt bez maksas.
Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta panāktā vienošanās paredz, ka informācija par šādu iespēju tiks nosūtīta nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem kopā ar ikgadējo nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu, stāstīja A. Sproģis. Lai dzēstu palīgēku Kadastra reģistrā, īpašniekam ir jāsaņem pašvaldības atzinums, ka reģistrētā būve dabā nepastāv, un tas jāiesniedz VZD, kura darbinieki neesošo palīgēku no reģistra dzēsīs bez maksas.
VZD pieļauj, ka kopumā valstī varētu būt vairāki tūkstoši palīgēku, kas savulaik ir reģistrētas Kadastra reģistrā, taču patlaban reāli dabā vairs nepastāv, jo ir nojauktas vai sabrukušas. Tomēr šīm palīgēkām – dažādiem šķūnīšiem, garāžām, siltumnīcām, piebūvēm – sistēmā automātiski ik gadu tiek aprēķināta kadastrālā vērtība pēc noteiktajam kritērijiem – atrašanās vietas, celtniecības gada, materiāliem un citiem parametriem atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai.
Likums par nekustamā īpašuma nodokli paredz, ka pašvaldībām pašām ir tiesības lemt par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu palīgēkām. Lai gan par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību 2012. gadā vairākums pašvaldību vēl nav lēmušas, lielāko pašvaldību pārstāvji ir izteikušies, ka, visticamāk, nodokli par palīgēkām neaprēķinās pārāk lielo administratīvo izmaksu dēļ.NĪNVZD
