Eiropas Savienība kompensē Latvijai 2021.–2027. gadam garantēto palīdzības maksājumu samazināšanu par pāris miljardiem eiro ar atļauju konkursu kārtībā paņemt kaut 200 miljardus eiro no naudas jaunām iniciatīvām, kas nākamajā plānošanas periodā veidošot lielāko ES budžeta sadaļu, raksta NRA.lv.
Ļoti noapaļoti rēķinot, Latvijai garantēs par vienu miljardu eiro mazāk un no Latvijas paņems par vienu miljardu eiro vairāk nekā 2014.-2020. gada plānošanas periodā. ES palīdzība samazināsies no nepilniem astoņiem miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem, bet Latvijas iemaksas ES budžetā pieaugs no diviem līdz trijiem miljardiem atbilstoši Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumam gan kopš 2014. gada, gan uz priekšu līdz 2027. gadam.
Pretī ES dod Latvijai tiesības konkurēt uz 216,9 miljardiem eiro kopējām attīstības programmām. Latvija jau vairākus gadu desmitus gatavojusies būvēt Rail Baltica, par ko ES maksātu ārpus Latvijai garantētās summas uz Eiropas savienošanas instrumenta rēķina. Sēklas naudu šim projektam Latvija jau saņem, bet nākamajā plānošanas periodā vajadzētu sākties būvdarbiem ar tādu tāmi, kas gandrīz vai kompensētu Latvijai tieši piešķirtās naudas samazinājumu. Tomēr Rail Baltica ir arī brīdinājums, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis šo naudu tik tiešām nedabūs, ja turpinās plēsties tagadējā stilā. Teorētiski ES dalībvalstīm jārēķinās, ka tām var atņemt jebkuru ES piešķirtas naudas porciju, ja tā nav izlietota ar ES saskaņotā veidā vai termiņā, taču Latvijas pieredze kopš 2004. gada liecina, ka ES iestādes šo audzinošo paņēmienu lieto ļoti reti un maigi. Varbūt tas lietots pat pārāk reti un pārāk maigi, radot pārliecību, ka arī Rail Baltica naudu mums iemānīs tāpat, kā gādīga māte bāž niķīgam bērnam mutē putru vai cepumu. Sevi par tādu bērnu Latvija neuzskata, bet toties cik niķīga, turklāt blēdīga ir Lietuva! Tā negrib nekādu putru, t.i., dzelzceļa līniju uz Rīgu un Tallinu, bet tikai cepumu – naudu. Pirmkārt, naudu jaunas Eiropas standartu dzelzceļa līnijas būvēšanai starp Polijas robežu, Kauņu, Viļņu un, ja izdotos pilnīgi apmuļķot Eiropas Komisiju, arī uz Klaipēdu (ostu). Otrkārt, naudu kā naudu, kuras grozīšanai jauna dzelzceļa līnija uz Latviju būtu tikai iegansts, nevis mērķis.
Attiecībā uz citiem virzieniem konkurēšanā uz ES naudu Latvijai pieredzes ir ļoti maz. Šeit iespējams publicēt konkurēšanas virzienu sarakstu ar katra virziena naudas ietilpību 2021.-2027. gada periodā, kādu to šobrīd piedāvā Eiropas Komisija. Visbagātākais virziens 97,6 miljardu vērtībā apzīmēts ar fantāziju rosinošu nosaukumu Apvārsnis «Eiropa». Pēc Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas sniegtajiem datiem, tagadējā plānošanas periodā Latvijas zinātņu vai kādu citu jomu pārstāvji pratuši no Apvāršņa izķeksēt 79 miljonus eiro, bet tas ir maz, salīdzinot ar 193 miljoniem eiro Igaunijai un 1,13 miljardiem eiro Somijai. Nākamajā periodā Latvija droši vien tik tiešām dabūs vairāk (līdzīgi kā 79 miljoni eiro jau ir vairāk, nekā Latvija no šā paša avota dabūja 2007.-2013. gadā), jo pieaugs šajā programmā sadalāmās naudas kopsumma, bet tas nekliedē aizdomas, ka lauvas tiesu no šā pieauguma saņems tās valstis, kurām jau ir vislielākās iestrādes Apvāršņa un visu citu ES kopējo programmu naudas iegūšanai.
***
Tiešā runa
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc sarunām ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu:
– Sarunas ir sarežģītas un smagas. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos ES daudzgadu budžetā līdzekļu būs ievērojami mazāk, vienlaikus ir jaunas ES prioritātes, kurām arī ir nepieciešams finansējums.
Šobrīd ir grūti paredzēt, vai 20. februārī gaidāmajā Eiropadomē dalībvalstis spēs vienoties, jo faktiski esam turpat, kur pērnā gada oktobrī – daudz pretrunu, kuras joprojām nav pārvarētas. Lai virzītos uz priekšu, būtu primāri jāpanāk vienošanās par to, cik liels būs budžets, tad cik no tā tiks novirzīts dažādām prioritātēm, kā finansējums sadalīsies starp dalībvalstīm. Šobrīd jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs uzklausa dalībvalstis un gatavo savu redzējumu. Mūsu uzdevums visos līmeņos ir turpināt darbu, lai aizstāvētu Latvijas intereses – pienācīgs finansējums kohēzijai un lauksaimniecības politikai.
Arnis Kluinis
Foto: Valsts kanceleja
