Latvijas valdības raidītie signāli, ka valsts aizsardzībai tuvākajos gados nav iespējams atvēlēt divus procentus no IKP, vairāku NATO valstu vidū tiek vērtēti negatīvi. Arī Igaunija, kura spējusi šādu finansējuma robežu tomēr nodrošināt, uz Latviju sāk skatīties šķībi. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis skaidro, ka savulaik divi procenti noteikti, lai NATO dalībvalstis tērētu saprātīgus līdzekļus aizsardzībai un varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas, piemēram, karavīru atalgojumu un sociālās garantijas, vienību uzturēšanu, kā arī investīcijas, raksta NRA.lv.

Raimonds Rublovskis ir vadījis Latvijas militāro pārstāvniecību NATO Augstākajā sabiedroto spēku štābā Eiropā. Viņš uzsver: «Būtisks līdzekļu samazinājums norāda, ka aizsardzības funkcijas vairs nevar nodrošināt iepriekšējā līmenī. Tas ir ļoti slikts politisks signāls, ka valsts neuztver kolektīvo drošību pietiekami nopietni. Nevaram būt drošības patērētāji.»

Uz iebildi, kāpēc finansējums nevarētu būt mazāks par 2 procentiem, R. Rublovskis atbild: «Piecas sešas NATO dalībvalstis nodrošina apmēram 90 procentu no kopējā finansējuma, pārējās vairāk nekā divdesmit figurē ar pieciem procentiem.» A. Rikveilis papildina, ka līdzekļu samazinājums nozīmē vai nu samazināt karavīru atalgojumu, vai pasliktināt viņu sadzīves apstākļus, vai atteikties no mūsdienīga un droša ekipējuma un bruņojuma. Turklāt katra NATO dalībvalsts attīsta konkrētas aizsardzības spējas, tāpēc pārējās uzticas, ka nepieciešamības gadījumā varēs paļauties cita uz citu. Ja nauda – kā Latvijā – tiek apcirpta, uzticēšanos nomaina neuzticēšanās.

Toties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) sarunā ar Neatkarīgo pastāvēja uz savu – ne vienmēr konkrēts skaitlis vai procents nozīmē lietderīgu līdzekļu izlietojumu. «Treknajos gados liela nauda bija iztērēta, daļa no tās – sporta būvju celtniecībai. Tas ir baismi! Nesen bijām Alūksnē, kur karavīri trenējas aizvēsturiskā sporta zālē, bet citur izlietoti desmitiem miljonu latu,» viņš atgādināja Aizsardzības ministrijas pirms vairākiem gadiem piekopto praksi investēt līdzekļus sporta būvju celtniecībā nebūt ne karavīru vajadzībām vien.

Diez vai NATO šādus argumentus uzklausīs, un ne vairs šai Saeimai, bet turpmākajai vajadzēs izstrēbt konsolidācijas putru aizsardzības budžetā.

«Ar 1,1 procentu no IKP ilgtermiņā uzturēt NATO līmeņa armiju būs grūti, ja ne neiespējami. Pa zaķi var pabraukt vienu pieturu, bet ilgstoši ne. Pienāks laiks, kad NATO prasīs plānu, kādā veidā tuvosimies diviem procentiem un kad,» brīdina A. Rikveilis.