Ministru kabinets pieņēma divus svarīgus lēmumus attiecībā uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanu Latvijā. Pirmkārt, ir dota zaļā gaisma Satiksmes ministrijai uzsākt PPP procedūru projekta 1. kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošanai un, otrkārt, ir akceptēta pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma.
Pavasarī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sadarbībā ar Finanšu ministriju un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) organizēja tikšanos 17 pašvaldībās, pārrunājot PPP projekta īstenošanas iespējas. CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis vizītēs gūto pieredzi vērtē atzinīgi: “Ierodoties vizītēs Latvijas pašvaldībās, biju patīkami pārsteigts par pašvaldību lielo interesi īstenot šādu PPP projektu un vērtīgajiem priekšlikumiem. Tāpēc sagaidām arī turpmāku pašvaldību aktivitāti gan pieejamu mājokļu projektā, gan arī citu PPP projektu īstenošanā, jo vajadzība pēc infrastruktūras projektiem pašvaldībās ir nemainīgi augsta, un zināšanas par PPP pašvaldībās arvien pieaug. Tāpat novēlu izdošanos arī VNĪ aprēķinu projekta sagatavošanā un sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku, jo šāda vēriena projekts mums Latvijā ir pirmais“.
Zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu trūkums Pierīgā un reģionos ir aktuāls jautājums vairākus gadu desmitus. Mājokļu fonds noveco, ēkas nolietojas, to tehniskais stāvoklis netiek vērtēts kā kvalitatīvs, risinājumi nav energoefektīvi un neatbilst mūsdienu tirgus un kvalitatīvu sadzīves apstākļu prasībām. Pēc neatkarības atgūšanas jauni daudzdzīvokļu īres mājokļi Pierīgā un ārpus Rīgas praktiski netika būvēti. Tāpēc ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota vadības grupa “Par vadības grupas izveidi zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības risinājumu izstrādei”, kura izstrādāja zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto PPP struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku.
Lai apzinātu vajadzības pašvaldībās, projekta publiskais pārstāvis VNĪ sadarbībā ar Ernst&Young veica pētījumu par iedzīvotāju maksātspēju un pieprasījumu pēc jauniem īres dzīvokļiem. Ņemot vērā esošo tirgus nepilnību valsts pilsētās, Pierīgas un reģionu pašvaldībās, kā arī pētījumā konstatēto nepieciešamību pēc pieejamās īres dzīvokļiem Rīgā, programma ir vērsta uz pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību un apsaimniekošanu. Projekta pirmajā kārtā VNĪ izvērtēs iespēju īstenot aktivitātes Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, kā arī Ādažos, Cēsīs, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Salaspilī, Siguldā. Precīzākas projekta aprises tiks iezīmētas finanšu un ekonomiskajos aprēķinos.
Projekta sagatavošanas un īstenošanas laikā nav paredzēts veikt nekādus maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta – projektā būvniecības un pieejamības riskus ir plānots nodot privātajam partnerim. Tas nozīmē, ka pirmais pieejamības maksājums privātajam partnerim būs jānodrošina aptuveni 2030. gada martā. Minētais nozīmē, ka privātais partneris ar savām zināšanām un kompetenci izstrādās visizdevīgāko risinājumu pašvaldību un valsts vajadzībām nepieciešamo pieejamās cenas īres māju izbūvei, finansēs projektu, kā arī PPP līgumā noteiktajā termiņā nodrošinās objektu pieejamību. Šobrīd plānotās kopējās projekta investīcijas ir 100 – 125 milj. eiro, un kā potenciālais stratēģiskais finansētājs tiek piesaistīta Eiropas investīciju banka (EIB) un, iespējams, Eiropas Padomes Attīstības banka. EIB ir paredzējusi segt arī izmaksas finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai un juridisko dokumentu izstrādei, veidojot kompetenci VNĪ un publiskajā sektorā kopumā.
Ministru kabineta lēmums paredz uzdevumu VNĪ uzsākt finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi pieejamu mājokļu projektam. VNĪ sadarbības partneri būs pašvaldības ar attīstības potenciālu pieejamu mājokļu būvniecībai. Projekts tiek veidots tā, lai neradītu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, tiek piesaistīts privātā partnera finansējums. Dzīvokļi ir paredzēti noteiktām profesiju un mājsaimniecību grupām, ko noteiks katra pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem savā administratīvajā teritorijā. Kā nākamais solis šobrīd paredzēts tas, ka VNĪ slēdz līgumu ar EIB par atbalsta sniegšanu un VNĪ informēs pašvaldības par tālāko procesu.
