Latvija pērn nav spējusi izpildīt starptautiskajiem aizdevējiem solīto – nodrošināt 2009.gada valsts budžeta deficītu līdz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo tas bijis 10,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.
Kā aģentūrai LETA skaidrojis Ministru prezidents Valdis Dombroskis (JL, ”Vienotība”), budžeta deficīts uzskatāms par atbilstīgu starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumiem, jo 10% budžeta deficītā no IKP pēc vienošanās ar aizdevējiem neesot jāieskaita tā izdevuma sadaļa, kas ir virzīta komercbanku stabilizācijai. “Ja atrēķinātu šos bankas stabilizācijai paredzētos līdzekļus, tad budžeta deficīts būtu mazāks par 10%, līdzīgi kā tika rēķināts šā gada aprīlī,” sacīja premjerministrs, raksta IR.lv
Vispārējā valdības sektora parāds pērn bijis 4,8 miljardi latu jeb 36,7% no IKP, liecina valsts budžeta deficīta un parāda šī gada oktobra notifikācijas rezultāti, kuri sagatavoti atbilstīgi Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai. Parāda apjoms 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 1,62 miljardiem latu jeb 12,4% no IKP, taču tas nepārsniedz Māstrihtas noteikto kritēriju 60%, informē CSP.
Lielākās izmaiņas 2009.gada gala datos – 0,9% no IKP – saistītas ar AS “Parex banka” atbalsta pasākumu finansēšanu – valdības ieguldījumu 113,6 miljonu latu apjomā tās pamatkapitālā. Valdības ieguldījums “Parex bankā” atzīstams par kapitāla transfertu, kas palielina valdības izdevumus.
Šie dati rāda, ka valdībai nākamā gada budžeta konsolidācijā ir jāņem vērā iespējamie valsts uzņēmumu zaudējumi, un konsolidācija būs jāveic lielāka, nekā valdība vēlētos, proti, vismaz par 400 miljoni latu, CSP informāciju komentē ”Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts. ”Šogad fiskālā disciplīna klibo, vai arī izdevumu plānošana ir bijusi ļoti nekritiska,” norāda eksperts, ”šo gadu plānojot, valsts budžeta deficīts atbilstoši likumam par valsts 2010.gada budžetu bija plānots 524 miljoni latu, bet tagad jau ir plānots sasniegt 990 miljonus, izņemot pašvaldības. Tā kā plānotais budžeta deficīts jau tagad ir uz robežas, tas ir, ap 8,5% no IKP, to vairs palielināt nedrīkst.”
Citas svarīgākās korekcijas, kas palielinājušas budžeta deficītu, ir ieņēmumu no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības izslēgšana no budžeta – par 91,4 miljoniem latu jeb 0,7%, Dienvidu tilta būvniecības izmaksu iekļaušana pašvaldību apakšsektora izdevumos – par 80 miljoniem latu jeb 0,6%, korekcijas saistībām pret kreditoriem – par 74,3 miljoniem latu jeb 0,6%, uzkrāto un samaksāto procentu starpības korekcija – par 57,6 miljoniem latu jeb 0,4%, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi – par 39,7miljoniem latu jeb 0,3%, kā arī uz vispārējovaldības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilances rezultātu ietekme – par 30,4 miljoniem latu jeb 0,2%.
Parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem centrālajai valdībai bija 5,24 miljardi latu, pašvaldībām – 760 miljoni latu, sociālās apdrošināšanas fondam – 0,2 miljoni latu.
Autors: IR.lv
