par labu turīgajiem, kamēr no skolotājiem, policistiem un medmāsām tā
paņem pēc pilnas programmas.
Latvijai vienīgajai Baltijā gadiem nebija dividenžu un kapitāla pieauguma nodokļa. Ja tāds būtu ieviests jau pirms desmit gadiem, piemēram Ventspils mēram Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») nodokļos būtu bijis jāsamaksā gandrīz pusotra miljonu latu, ziņo raidījums «Nekā personīga».
Tāpat jau ziņots, ka Latvijā vienīgajai Baltijā nav griesti tā sauktajām māmiņu algām un bezdarbnieku pabalstiem. Tas ļāvis kādam bezdarbniekam 2008.gadā tikt pie 140 000 latu liela pabalsta. Bet lielāko tēta algu – 110 000 latus par bērnu – pērn saņēmis kāds ventspilnieks.
Labklājības ministrija skaidro, ka pabalsti daļēji ir ierobežoti, bet pat ar ierobežojumiem Latvijas Bankas darbinieks Raivo Vanags pērn tēta algā saņēma 55 000 latus. Ministre Ilze Viņķele (V) uzskata, ka šāda sistēma veicina turīgos vairāk maksāt nodokļos.
Nodokļu un pabalstu politika novedusi pie tā, ka mums gadiem bijusi lielākā ienākumu nevienlīdzība ES. Turīgie iedzīvotāji nopelna septiņas reizes varāk, nekā nabadzīgie. Lai situāciju uzlabotu, Latvijai jāmaina nodokļu un pabalstu politika. Ja krīzes laikā nevienlīdzība nedaudz samazinājās, tad šobrīd politiķi to atkal dzen uz augšu, raksta Apollo.lv.
To pierāda ekonomistu apvienības BICEPS aprēķini. Medmāsu, pārdevēju un policistu ienākumi palielinātos, ja valdība paceltu neapliekamo minimumu. Tad 90% sabiedrības ienākumi pieaugtU par 2,8%, kamēr labāk pelnošajiem 10% – 1,9% ; un pelnošākajam 1% par 1,2%
Tātad lielākais labums no šāda lēmumam būtu 90% sabiedrības. Tomēr Valdība izvēlējās citu ceļu – samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas visvairāk uz rokas atstās viduslānim un turīgajiem.
Tātad visvairāk naudas makā paliks ģimenēm, kas mēnesī nopelna vairāk kā 3000 latu. Finanšu ministrija cer šādi piesaistīt ārvalstu darba devējus. Neapliekamā minimuma pacelšanai, kas palīdzētu mazo algu saņēmējiem, valstij neesot naudas. No nākamās vasaras par desmit latiem pacels neapliekamo minimumu par apgādājamajiem, kas prasīs 4,3 miljonus latu. Tā nav milzu summa, salīdzinājumā ar šogad budžeta grozījumos sadalītajiem vairāk kā 200 iljoniem latu.
