Datu apjoms, kas tiek pārsūtīts, izmantojot mobilo sakaru tīklus, Latvijā ir četras reizes liekāks nekā vidēji OECD valstīs. Daļai iedzīvotāju ir vairāk nekā viens mobilā telefona aparāts, bet gandrīz katram mājās glabājas kāds vecs un nolietots tālrunis. Un jo biežāk telefonus maina, jo lielāki veidojas neizmantoto telefonu krājumi.
83% iedzīvotāju mājās mētājas vai kārtīgi ir nolikti ir vismaz divi tālruņa aprāti, kas vairs netiek lietoti. Taču nelietojamo mobilo telefonu pārstrādei nodod vien 4% Latvijas iedzīvotāju, lielākā daļa tos vienkārši glabā, domājot, ka tie kādreiz varētu noderēt, raksta NRA.lv.
«Līdz ar tehnoloģiju straujo attīstību pēdējo 20 gadu laikā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdiena ir mainījusies līdz nepazīšanai. 1998. gadā LMT tīklā bija tikai 100 tūkstoši mobilo sakaru lietotāju. Šobrīd mobilais tālrunis ikdienas gaitās pavada 98% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt mobilo telefonu skaits Latvijā arvien turpina pieaugt – tālruņu lietotāji aktīvi seko līdzi tehnoloģiju jaunumiem un regulāri izvēlas esošās ierīces aizvietot ar jaunām, veiktspējīgākām, turpinot nolietotās iekārtas jeb tā saucamos e-atkritumus uzglabāt mājās,» norāda Latvijas mobilā telefona prezidents Juris Binde.
Latvijas iedzīvotāju vēlmi un iespējas izmantot moderno tehnoloģiju priekšrocības apliecina OECD pētījums, kas atklāj, ka Latvija mobilo datu izmantošanā krietni apsteidz citas valstis. Nedaudz vairāk nekā Latvija mobilos datus izmanto vien Somija. Savukārt interese par jaunākajiem telefona modeļiem Latvijā ir tikpat liela kā situētajās valstīs. Latvijā viena telefona aktīvais mūžs lielākoties nav ilgāks par diviem gadiem. 76% aptaujāto divu gadu laikā ir nomainījuši vismaz vienu telefona modeli pret citu.
Veicot aptauju, LMT secināja, ka 86% mobilo tālruņu lietotāju mājās ir vismaz viens vecs telefons, kas netiek lietots, savukārt 83% mājās ir vismaz divi neizmantojami tālruņa aparāti. Lielākoties pēc jaunas sakaru ierīces iegādes vecais, nolietotais tālrunis tiek paturēts lietotāja īpašumā, cerot, ka kādreiz tas vēl noderēs. Centīgākais tālruņu glabātājs, saskaņā ar LMT pētījumu, ir 40-49 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo ārpus Rīgas un pelna no 500 līdz 700 eiro mēnesī.
Iemesli veco telefonu glabāšanai ir visdažādākie – vieni domā, ka tie kādreiz varētu noderēt. Un ja ne vairs tiešā veidā, tad vismaz kā rezerves daļas. Otra daļa ir emocionāli pieķērušies savam vecajam aparātam, piemēram, tā ir bijusi dāvana no kāda tuva un mīļa cilvēka. Savukārt trešdaļa vispār nezina, ko iesākt ar aparātu, kas savu laiku nokalpojis. Atkritumos to mest nedrīkst. To apzinās lielākā daļa aptaujāto, tomēr 5% neslēpa, ka telefonu vienkārši izmet. Mobilais tālrunis, tāpat kā citas elektriskās ierīces, satur cilvēkam un videi kaitīgas vielas, tādēļ to nedrīkst izmest sadzīves atkritumiem paredzētajos atkritumu konteineros, bet jānodod pārstrādei tam paredzētās vietās.
Lai aicinātu iedzīvotājus nolietotos mobilos tālruņus nodot pārstrādei un samazinātu potenciālo piesārņojuma risku, mobilajiem tālruņiem nokļūstot sadzīves atkritumos, LMT sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu un sabiedrībā zināmām personībām uzsācis kampaņu Visu cieņu vecajam telefonam!. Tās ietvaros LMT klientu apkalpošanas centros jebkura operatora klients varēs nodot tālākai pārstrādei vecos tālruņus un, ja vēlēsies, atpirkuma summu varēs ziedot Latvijas Bērnu Dzirdes centram.
J. Binde cer, ka ar šīs kampaņas palīdzību izdodies samazināt nokalpojušo mobilo ierīču glabāšanas apjomu vismaz uz pusi.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
