Ministru kabinets ir nolēmis piedalīties pasaules valstu izstādē Expo 2020, taču paviljonu drīzāk nebūvēt, nekā būvēt. Izstādes rīkotāji, atsaucoties uz šo vēsti, ievietojuši savā portālā Latvijas paviljona maketu un plašu aprakstu, tādējādi nepārprotami izdarot spiedienu uz neizlēmīgo klientu, raksta NRA.lv.
Expo 2020 noritēs Apvienoto Arābu Emirātu lielākajā un izsmalcinātākajā pilsētā Dubaijā no 2020. gada 20. oktobra līdz 2021. gada 10. aprīlim. Termiņš, lai eksponētos, gana ilgs, bet arī nepieciešamie ieguldījumi ir grandiozi. Ministru kabineta lēstā summa dalības maksai, paviljona uzbūvēšanai, uzturēšanai un administratīvajiem izdevumiem pārsniedza 4,2 miljonus eiro. Taču arī šādas naudas izrādījies par maz, lai bagātos arābus padarītu atsaucīgākus attiecībā uz nepieciešamo formalitāšu kārtošanu. Vismaz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai tas neizdevās, un arī sadarbība ar Latvijas valsts institūcijām bija tik smagnēja, ka uzņēmēju organizācija no pasākuma rīkošanas atteikusies. Vismaz līdzšinējā organizatoriskajā formā, kur katrs nieks jāsaskaņo ar ministriju.
Laika līdz izstādei kļūst arvien mazāk, pēdējais brīdis rakt iekšā pamatus, bet saskaņojumu nav, un valdība šādā situācijā nolēmusi, ka varbūt var vispār iztikt bez sava paviljona. Pietiks ar kādu ķeblīti stūrī parciņā. Kā paskaidro Ekonomikas ministrija: «Ministru kabinets 26. novembrī pieņēma lēmumu par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo 2020, kas nākamgad norisināsies Dubaijā. Tomēr vēl nav zināms, vai tiks būvēts atsevišķs Latvijas paviljons. Tādēļ līdz šā gada beigām tiks meklēti risinājumi, kādā kapacitātē Latvija piedalīsies izstādē un kādas varētu būt izmaksas. Vienlaikus jautājumu par Latvijas dalību Expo 2020 risinās arī Ārlietu ministrija, konsultējoties ar pasākuma rīkotājiem Apvienotajos Arābu Emirātos.»
Rīkotājus Latvijas plāns, ierasties izstādē ar ķeblīti, nevis grandiozu paviljonu, nepārprotami neapmierina. Varens skandāls bija jau toreiz, kad izgāzās iepriekšējais mēģinājums piedalīties izstādē – 2015. gadā Milānā. Attiecības ar itāļiem tiktāl saskāba, ka Ārlietu ministrija pat pavēstīja, ka izstādē jāpiedalās tāpēc vien, ka itāļi veic patrulēšanu Latvijas gaisa telpā. Bet, tāpat kā tagad, vēl lielākas naudas nebija, laika nepietika, un paviljons grandioza finiera ozola veidolā tā arī netapa. Tagad situācija līdzīga, un uz jautājuma zīmes ir Latvijas simboliskā ideju viļņa – paviljona Ēters – tapšana.
Rīkotāji cenšas nepieļaut Latvijas atkāpšanos, jo tas, protams, radītu neplānotu robu plānotajos ienākumos. Novembra beigās viņi uz Latviju bija atsūtījuši izstādes stratēģiskās komunikācijas direktoru Deividu Bišopu. Aģentūra LETA vēsta, ka viņš šaurā mediju un uzņēmēju lokā klāstījis par priekšrocībām dalībai izstādē, un, izrādās, Latvija nebūt neesot vienīgā valsts, kas vēl nav sākusi būvēt savu paviljonu, tam esot vēl gana laika. Tātad atvestais vēstījums – jābūvē! Spiediens uz Latviju tiek izdarīts arī interneta vidē. Expo portālā vēl pirms mēneša par Latviju nebija nekādu ziņu, bet pēc tam, kad Latvijas valdība paziņojusi, ka, visticamākais, paviljons netiks taisīts, portālā ievietota informācija gan par Latviju, gan paviljonu. Latvijas nacionālais sporta veids esot hokejs, Eiropā platākais ūdenskritums atrodas uz Ventas Kuldīgā, un vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas klāj meži. Bet par Latvijas iecerēto paviljonu vēstīts, ka tas veidots kā vienlaidus salocīta virsma no nerūsējošā tērauda, atvērta telpa iztēlei un domām, ar jauna veida rīkiem un idejām klimata uzlabošanai, industriāla ātruma internetu un 3D skaņu. Vēl piesauktas elpojošas nākotnes, prātu apvienošana un citi mīklaini tekstiņi, turklāt tas viss saistībā ar mobilitāti.
Ja valdība pēc Jaungada nolems paviljonu tomēr nebūvēt, projekcijas un prezentācijas par Latviju varēs interesentiem parādīt datorā. Ja vien tādi klāt pienāks.
Imants Vīksne
