Statoil pilna servisa uzpildes stacijās 95 Ultima benzīnu Latvijā vakar varēja nopirkt par 0,97 latiem litrā, Igaunijā – par 0,94 latiem litrā, Lietuvā – par 0,96 latiem. Savukārt dīzeļdegvielas cenas attiecīgi ir Ls 0,984 (DFortis Plus), Ls 1,00 un Ls 0,946 (D Fortis Plus). Gan Latvijas, gan Igaunijas Statoil pārstāvji degvielas sadārdzināšanos skaidro ar uzņēmuma iepirktās degvielas cenu palielināšanos, ko savukārt izraisījušas augstās naftas cenas pasaules tirgū.
«Aizvadītajā nedēļā gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenas Eiropā par 1 tonnu saglabājās joprojām augstā līmenī – tuvu 1000 ASV dolāru atzīmei. Tikai nedēļās nogalē cenas biržās nedaudz samazinājās, savukārt pirmdien atkal sasniedza iepriekšējo – augsto līmeni. Nedaudz samazinājās arī ASV dolāra kurss – līdz 54 santīmu atzīmei. Joprojām galvenie notikumi pasaulē, kas pēdējās nedēļas ietekmējuši degvielas cenu pieaugumu, ir saspīlējums Persijas līcī, kura risināšanā iesaistījušās arī pasaules lielvalstis. Jaunākais notikums ir Eiropas Savienības lēmums boikotēt Irānas naftas piegādes, sākot no šā gada 1. jūlija. Sekojot naftas produktu cenu izmaiņām, benzīna cenas šonedēļ SIA Latvija Statoil stacijās nav mainījušās, savukārt dīzeļdegvielas cena pirmdien Latvija Statoil tīklā tika samazināta par pussantīmu,» Neatkarīgajai sacīja SIA Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns.
Tai pašā laikā Reuters EcoWin rīcībā esošā informācija liecina, ka 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā jēlnaftas cenas Londonas biržā Brent turējušās aptuveni 107–112 ASV dolāru par barelu līmenī, kas nebūt nav naftas rekordcenas. Kopš 2006. gada augtākā jēlnaftas cena bijusi 2008. gada vasarā, kad tā pārsniedza 140 ASV dolāru par barelu. Taču jau pēc pusgada – 2008. gada beigās – cena bija nokritusies četras reizes – līdz 35 ASV dolāriem par barelu. Arī pagājušā gada aprīlī naftas cenas bija augstākas nekā pēdējo mēnešu laikā vai šobrīd.
Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks prognozē, ka nākotnē naftas cenas samazināsies, jo līdz ar ekonomikas vājumu pierims arī pieprasījums. Pēc viņa prognozēm, šogad naftas cena varētu kristies līdz 102 ASV dolāriem par barelu, bet nākamgad līdz 96 ASV dolāriem par barelu. «Tomēr pēdējā laikā pieaug Irānas naftas eksporta embargo risks, kas var likt cenām īslaicīgi kāpt,» pieļāva M. Kazāks.
Plus 10 santīmi gadā
Janvārī benzīna cena Latvijā pieaugusi par aptuveni 3 santīmiem litrā, dīzeļdegvielas – par aptuveni 5 santīmiem litrā. Savukārt pēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem, pagājušā gada laikā benzīns sadārdzinājies par aptuveni 10 santīmiem par litru, tai skaitā 2,5 santīmi bija akcīzes nodokļa pieaugums. «Izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa, tāpēc ģimenes degvielas izmaksu pieaugumu izjūt ļoti būtiski. Šāds benzīna cenas pieaugums, 10 santīmi, pēdējos trīs gados novērots katru gadu. Tas nozīmē, ka ģimenes, kas mēnesī patērē 50 litrus degvielas, nemainot savus braukšanas paradumus, pēc gada par benzīnu mēnesī maksā par pieciem latiem vairāk. Arī 2010. gadā degvielas cenu kāpums atradās nozīmīgāko izdevumu pozīciju pirmajā trijniekā,» Neatkarīgajai skaidroja Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.
Trūkst konkurences
Ekonomisti pieļauj, ka naftas cena un ASV dolāra kursa svārstības nav vienīgie faktori, kas nosaka degvielas cenu. Viņuprāt, arī konkurence degvielas tirdzniecībā Latvijā ir par vāju.
«Degvielas cenu ietekmē vairāki faktori, tomēr, vai tiešām šo faktoru kopsumma ir radījusi tik augstas degvielas cenas, man atbildes nav. Tas ir jautājums par iekšējās konkurences stiprināšanu,» Neatkarīgajai uzsvēra Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
M. Kazāks savukārt aicināja degvielas tirgotājus atklāt savas kārtis: «Mēs esam dzirdējuši daudzas un dažādas atrunas no degvielas tirgotājiem, kāpēc cenas aug – nafta kļūst dārgāka, dolāra kurss kāpj, paaugstinās nodokļi. Protams, situācija mainās gan pasaules tirgū, gan Latvijā. Tomēr labi būtu, ja iedzīvotājiem būtu lielāka skaidrība.»
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Konkurences padome kopš 2010. gada pēta degvielas tirgu un pagājušā gada pavasarī ierosināja lietu par iespējamiem pārkāpumiem. Tomēr rezultātus tā nesola agrāk par nākamo gadu.
Augsne kontrabandai
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums atklāj, ka aptuveni trešā daļa no autobraucējiem pieļauj iespēju iegādāties degvielu nelegālā ceļā, ja tā maksās dārgāk nekā latu litrā. Pēc Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) aplēsēm jau 2010. gadā degvielas kontrabandas apjoms bija sasniedzis aptuveni 40 procentus. VID Muitas kriminālpārvalde 2010. gadā kopumā bija konfiscējusi 12,32 tūkstošus litru nelegālās degvielas, savukārt pērn deviņos mēnešos – 66,26 tūkstošus litru.
LDDK diskusijā par ēnu ekonomiku kā galvenais iemesls tik plašai kontrabandai tika minēta ekonomiskā situācija un valdības nepārdomāta nodokļu paaugstināšana. LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte Agnese Alksne atklāja, ka arī LDDK veiktajā aptaujā 66% iedzīvotāju kontrabandas straujā apjoma pieaugumā vaino valdību un tās īstenoto nodokļu politiku, kas piespiež daļu cilvēku pirkt preces pelēkajā zonā un daļu nodarboties ar kontrabandu, lai izdzīvotu.Agnese AlksnedegvielaKaspars SkrābānsLatvija StatoilLija StrašunaMārtiņš KazāksReuters EcoWin
