Vēstnieks pavēstīja, ka lai arī Eiropas Komisija (EK) savos nākamā ES daudzgadu budžeta priekšlikumos ir piedāvājusi lielākus tiešmaksājumus Latvijai, tomēr šā atbalsta izlīdzināšanai ES dalībvalstu starpā vajadzētu būt daudz straujākai. Latviju neapmierina ne tik daudz tās zemniekiem piedāvātie tiešmaksājumi, kā tas, ka nepietiekami mazināts atbalsts valstīs, kur zemnieki tiešmaksājumos saņem krietni virs vidējā līmeņa.
Tāpat Krams atzina, ka sarunas par lielāku atbalstu kohēzijai un taisnīgāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu ES nebūs vieglas, jo būs arī spiediens no lielajām valstīm, kas veic lielākās iemaksas budžetā, lai ES budžetu samazinātu.
Arī Ārlietu ministrijas pārstāvis neizslēdz, ka varētu notikt "tirgošanās" strīdīgākajos jautājumos, un rezultātu grūti prognozēt.
Jau 29.jūlijā ir plānota pirmā viedokļu apmaiņa neformālā ES lietu ministru sanāksmē Sopotā. Plānotas diskusijas arī 12.septembra, 11.oktobra, 15.novembra, 22.novembra un 5.decembra ES Vispārējo lietu padomēs.
Savukārt 20.oktobrī un 21.oktobrī paredzēta ES prezidentūras rīkota konference par šo jautājumu ar dalībvalstu parlamentu un valdību piedalīšanos.
Iepriekš jau vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) jūnija beigās nāca klajā ar priekšlikumiem ES 2014.-2020.gada budžetam, kur rosināts veikt minimālu zemnieku tiešmaksājumu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kas tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, uz tām, kas saņem zem ES vidējā līmeņa. Pēc pašreiz piedāvātās formulas Latvijas zemnieki saņemtu par 30% vairāk, salīdzinot ar pašreiz saņemto, tomēr tas joprojām būtu zemākais maksājumu apjoms starp ES valstīm.
