Bez darba martā palikuši vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un tuvākajos mēnešos situācija varētu vēl pasliktināties. Ekonomisti lēš, ka grūtākais vēl ir tikai priekšā un patieso krīzes seju mēs ieraudzīsim tuvāko mēnešu laikā.
Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā martā bija 7,3 procenti, kas salīdzinājumā ar februāri ir par 0,6 procentpunktiem vairāk, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada martu – par 0,5 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējo krīzi, kad atsevišķos mēnešos bez darba bija pat piektā daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, pagaidām bezdarba līmeni var vērtēt kā mērenu. Diemžēl, krīzei ieilgstot, bez darba var palikt daudz vairāk strādājošo.
NRA.lv vēsta, ka nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka martā bezdarbnieku statuss tiek piešķirts 10 764 bez darba palikušajiem, tajā skaitā 5740 sievietēm un 5024 vīriešiem. Savukārt bezdarbnieka statusu martā zaudēja 7080 personas. Saskaņā ar NVA datiem, šā gada 31. martā bija reģistrēti kopumā 61 926 bezdarbnieki, kas ir par 3679 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 58 247 bezdarbnieki. Aprīlī situācija varētu būt dramatiskāka, jo teju ik dienas aprīlī NVA saņem pieteikumu no kāda uzņēmuma par kolektīvo atlaišanu. Jaunākie operatīvie dati liecina, ka NVA kopumā ir saņēmusi 32 uzņēmumu pieteikumus par plānotu kolektīvo atlaišanu, kas skars aptuveni 4700 nodarbinātos, ziņo LETA.
Ekonomisti uzskata, ka Latvijas ekonomika vissmagāk cietīs otrajā ceturksnī. «Ekonomisko darbību apstādina vīrusu ierobežojošie pasākumi, traucējumus rada piegāžu ķēžu pārrāvumi un pieprasījuma kritums pēc piedāvātās produkcijas vai sniegtajiem pakalpojumiem. Daži uzņēmumi cieš uzreiz un smagi, citi – pēc kāda laiciņa un, iespējams, vieglāk, bet atsevišķi uzņēmumi izjūt pieprasījuma kāpumu. Taču arī šiem ieguvējiem nāksies rēķināties ar vīrusa radītajiem riskiem uzņēmuma darbībai – darbinieki var nespēt pildīt pienākumus, jo ir pašizolācijā, mājās rūpējas par bērniem vai sasirgušajiem, vai paši ir saslimuši. Zaudētāju noteikti ir krietni vairāk nekā ieguvēju.
Līdz ar to arī nebūs pārsteigums, ja gada otrajā ceturksnī ekonomika uzrādīs straujāko viena ceturkšņa kritumu, kāds jebkad redzēts,» jau iepriekš brīdināja Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Pēc ekonomistes, bezdarbs šogad kopumā varētu pieaugt līdz 8,6 procentiem, īslaicīgi tuvinoties 10 procentu atzīmei otrajā ceturksnī.
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka Covid-19 izraisītā krīze pasaulē ir nopietna un tās sitiens ekonomikai būs ļoti jūtams. «Protams, krīze, ko redzam, ir nopietna. Aug bezdarbs, lai gan bezdarba kāpuma cipari Latvijā pašlaik ir salīdzinoši nelieli. ASV šie cipari ir milzīgi. Sitiens pa ekonomiku pasaulē būs ļoti jūtams. Pasaules ekonomika būs recesijā šogad. Trešā ceturkšņa pirmajā pusē būs stiprākais sitiens. Vidējais vērtējums ir apmēram divi trīs procentpunkti no iekšzemes kopprodukta par katru mēnesi, kad spēkā ir ierobežojumi,» Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien pauda M. Kazāks.
Līdzīgi kā dīkstāves pabalstu izmaksas arī kolektīvā atlaišana lielākoties skar administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā strādājošos, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumus, mākslā, izklaidē un atpūtas jomā nodarbinātos.
Lietuvā šobrīd bezdarbnieku skaits ir pietuvojies 190 tūkstošiem, tajā skaitā Covid-19 krīzē darbu zaudējuši 30 000 cilvēku, atsaucoties uz Lietuvas sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministra Lina Kukuraiša teikto, ziņo LETA. Reģistrētais bezdarbs kopš karantīnas sākuma 16. martā šajā valstī ir pieaudzis no 9,3 procentiem līdz 11,1 procentam. Latvijā, pēc NVA datiem, martā tas ir bijis 6,8 procenti. Savukārt Covid-19 visvairāk skartajā Baltijas valstī – Igaunijā – reģistrētais bezdarbs martā pieaudzis līdz 6,3 procentiem.
Ilze Šteinfelde
