Latvija atkal aizņemas miljardu

Latvija šonedēļ pārdevusi septiņu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā.

Jaunais aizņēmums tiek izskaidrots ar to, ka šogad un nākamgad Latvijai būs pienākums atdot lielas naudas summas par 2008.–2010. gada aizņēmumiem. Latvija nespēj atdot ne sava parāda pamatsummu, ne parāda procentus. Jau 2012. gadā tika pieņemts īpašs likums, kurā valsts parāda palielināšana paredzēta līdz 2015. gadam ieskaitot. Šā gada valsts budžeta likumā paredzētais iztrūkums ir 7 187 498 102 (izdevumi) – 7 044 334 174 (ieņēmumi) = 144 163 928 eiro. Valstij iztrūkuma vietā būtu pārpalikums, ja nebūtu nācies šogad rezervēt 364 012 897 eiro parādu procentu (ne pamatsummu) apmaksai. Valsts ir aizņēmusies un turpina aizņemties par dažnedažādām likmēm, tāpēc nemaz nav iespējams iepriekš pateikt, cik lieli būs faktiskie procentu maksājumi, raksta NRA.lv.

Jaunās obligācijas Latvija ir pārdevusi ar likmi 2,625% gadā. Tās uzliek pienākumu Latvijai atdot 1 000 000 000 / 100 x 2,625 = 26,25 miljonus eiro gadā jeb 183,75 miljonus eiro septiņu gadu laikā. Tagad aizlienētais miljards ir 1/8 daļa no valsts oficiālā parāda (no tās valsts parāda daļas, kas nav aizslēpta aiz valsts un pašvaldību uzņēmumu parādiem un speciāli samudžinātiem līgumiem).

Finanšu ministrija savā paziņojumā par aizņēmumu pasniedz to kā lielu sasniegumu. Skaitliski to pamato fakts, ka jaunais aizņēmums ļaus aizvietot iepriekšējo aizņēmumu ar 3,12% gada likmi, kas ļaus vismaz virtuāli ietaupīt apmēram 6 miljonus eiro gadā. Īstenībā par panākumu jāsauc tas, ka Latvija tīri politisku apsvērumu dēļ vispār drīkstēja aizņemties par spīti tam, ka lauzusi savu solījumu sava parāda procentus apmaksāt pašai. Citiem vārdiem sakot, Latvija ir atteikusies no bezdeficīta budžeta tagad un vispār, nesamaksātie parāda procenti tiek pieskaitīti parāda pamatsummai, par kuru jāmaksā aizvien lielāki procenti utt.

Parādu spirāles draudu dēļ Latvijas valdībai Ministru prezidenta Valda Dombrovska personā savulaik nācās dot solījumu, ka 2014. gadā Latvijā būšot bezdeficīta budžets. Aģentūras LETA arhīvā šis solījums datēts ar 2010. gada 30. jūliju. Divus gadus vēlāk Eiropas Komisija kā lielākais Latvijas kreditors atgādināja V. Dombrovskim šo solījumu. Tajā pašā arhīvā ar 2012. gada 1. jūniju datēts V. Dombrovska nākamais solījums sasniegt bezdeficīta budžetu ja ne 2014., tad 2015. gadā. Drīz vien pēc tam ar likuma spēku tika noteikts, ka 2015. gadā nekāda bezdeficīta budžeta nebūs, tomēr Latvija par savu mānīšanos pagaidām sodīta netiek.