Reālā vidējā darba samaksa Latvijā pērn bija par 10% lielāka nekā 2008. gadā, par 25% pārsniedzot ekonomiskās lejupslīdes zemāko līmeni, kas tika sasniegts 2010. gadā. Līdz ar to SEB banka secinājusi, ka Latvijas iedzīvotāju reālā pirktspēja pērn pārsniegusi pirmskrīzes līmeni.
RPēc SEB bankas aplēsēm, Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošie reālie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pērn bija par aptuveni 7% lielāki nekā pirms krīzes. Neskatoties uz to, aptuveni 60% Latvijas mājsaimniecību nespētu segt neparedzētus izdevumus.
Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada laikā palielinājusies par 7,4% Latvijā, Igaunijā – par 6,9%, bet Lietuvā – par 6%. Tajā pašā laikā iedzīvotāji savas finansiālās situācijas uzlabošanos pēdējā gadā vērtē kā ļoti nenozīmīgu un arī prognozēs par nākotni ir visai piesardzīgi. Optimistiskāk noskaņoti ir iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem.
Mājsaimniecības Baltijas valstīs turpināja palielināt savus uzkrājumus, pērn sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni. Mājsaimniecību noguldījumu apjoms gada laikā pieaudzis par 7,9% Lietuvā, 7,4% Igaunijā un 6,3% Latvijā. Pērn Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi (noguldījumi, ieguldījumu fondi, 3. pensiju līmenis, uzkrājošā apdrošināšana) bija par aptuveni miljardu eiro lielāki nekā mājsaimniecību finanšu saistības. 2008. gadā situācija bija pretēja – toreiz saistību apjoms bija par teju 5 miljardiem eiro lielāks nekā mājsaimnicību finanšu aktīvi.
«Noguldījumu apjoma pieaugums liecina par mājsaimniecību finansiālās stabilitātes pakāpenisku palielināšanos, kas nozīmē lielāku noturību pret iespējamiem finansiālajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem. Mājsaimniecību finansiālās stabilitātes uzlabošanos apliecina arī EUSILC apsekojums, kas rāda, ka samazinās to mājsaimniecību skaits, kuras nespēj segt neparedzētus finansiālos izdevumus,» NRA.lv norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Pēc SEB rīcībā esošas informācijas, Latvijā tomēr aptuveni 60% mājsaimniecību nespētu segt neparedzētus finansiālus izdevumus. Lietuvā tāda ir aptuveni puse mājsaimniecību, Igaunijā – aptuveni 37 procenti.
Ienākumu palielināšanās un pozitīvāks nākotnes vērtējums sekmējis pieprasījuma palielināšanos pēc mājokļa un patēriņa kredītiem. 2015. gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2014. gadu Lietuvā palielinājies par 21%, Igaunijā par 15%, Latvijā par 9 procentiem.
«Latvijā pozitīva ietekme uz mājokļu kreditēšanas tirgu pērn bija valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, jo līdz ar šīs programmas īstenošanu mājokļu kredīti kļuvuši pieejamāki. Tomēr no jauna izsniegto mājokļu kredītu kopējais apjoms, kas pērn bija 271 miljons eiro, joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem, tāpēc kopējais banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms turpināja samazināties,» uzsver E. Rudzītis.
Arī patēriņa un citu privātpersonām izsniegto kredītu jomā Lietuvā un Igaunijā vērojams lielāks pieprasījums un kreditēšanas apjomu pieaugums. Lietuvā patēriņa un citu kredītu portfelis pērn pieaudzis par 6,3%, savukārt Igaunijā par 1,8%, bet Latvijā samazinājies par 3,2%. Neskatoties uz to, ka arī Latvijā mājsaimniecības sākušas vairāk izmantot patēriņa kredītus, patēriņa kredītu kopējais portfelis uzrādījis kritumu, iedzīvotājiem vairāk atmaksājot iepriekš ņemtos kredītus salīdzinājumā ar jaunajiem patēriņa kredītiem.
Ilze Šteinfelde
Foto:peter-facebook/https://pixabay.com/en/users/peter-facebook-2391074//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
