Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka atguvusi 160 miljonus eiro, kas varētu aptuveni uzrādīt naudas daudzumu, kāds bijis ieguldīts kursa gāšanai.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Bankai pirmo reizi kopš pērnā septembra bija izdevība pārdot latus pret valūtu par ievērojamu summu. LB tādējādi atguva 160 miljonus eiro un, cerēsim, nopelnīja trīs miljonus eiro jeb 2% no darījuma apjoma. Proti, LB ar savām intervencēm nodrošina, lai lata kursa reālās svārstības nepārsniegtu +/–1% no oficiāli paziņotā kursa. LB pērk latus par zemāko un pārdod par augstāko kursu, ko nosaka latu un valūtas pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Teorētiski LB būtu varējusi nopelnīt 30 reižu vairāk ar Eiropas Savienībā pieļaujamo svārstību koridoru +/–15% no lata noteiktā kursa. No otras puses, tik lielu zaudējumu perspektīva droši vien būtu atturējusi valūtas spekulantus ne vien no konkrētā uzbrukuma lata kursam, bet arī no Latvijas ekonomiskā burbuļa pūšanas pēdējo 4–5 gadu laikā.
Varēja būt, bet nebija
Kopš pērnā rudens ir vērojama ļoti intensīva valūtas aizplūde no Latvijas, ko iespējams dēvēt tiklab par cēloni kā par sekām Latvijas grimšanai ekonomiskajā krīzē. Pērn investori aizvāca no Latvijas aptuveni miljardu eiro un šā gada pirmajā pusē jau bija tuvu šādam sasniegumam, līdz pagājušonedēļ naudas straume pavērsās pretējā virzienā. Šī virziena maiņa sekoja latu pārdošanas kulminācijai, kad laikā no 1. līdz 5. maijam Latvijas Bankai nācās latu atpirkšanai iztērēt 237,3 miljonus eiro. Pēc tam starp 8. un 12. maiju fiksētais pieprasījums pēc latiem liek domāt par iepriekš veiktu uzbrukumu lata oficiālajam kursam, izlietojot šim nolūkam aizlienētus latus. Proti, ja uzbrukums būtu veiksmīgs, tad aizlienētāji būtu nopelnījuši, atdodot mazvērtīgākus latus par tiem, kādus viņi iepriekš aizņēmās par augstiem procentiem. Parex bankas analītiķis Zigurds Vaikulis Neatkarīgajai apliecināja, ka manīta latu aizņemšanās par 30, 50 un pat 100 gada procentiem. Tādus procentus var atļauties maksāt, lai finansētu darījumus uz dažām dienām vai – vēl labāk – stundām. Dažas dienas pirms Latvijas pašvaldību vēlēšanām un valdības kreditoru pārstāvju vizītes noslēguma daudzi apstākļi sakrita tā, lai šķistu izdevīgi aizņemties latus, kurus pārdot LB tādā tempā, kas pārspēj LB iespējas sagādāt valūtu latu atpirkšanai. Tās apstāšanās nozīmētu lata devalvāciju un spekulantu peļņu, kuri varētu atdot mazvērtīgākus latus, nekā nupat iepriekš bija aizņēmušies. Spekulantus kreditēja Latvijas komercbankas, bet aiz tām stāv LB kā primārais latu avots. Tādējādi LB izrādījās lata kursa gāzēju īstais kreditors, bet ļoti žēlīgs kreditors, kurš iekasēja tikai pāris procentus soda naudas. Cerēsim, ka tās pietika un pāri palika pēc LB izdevumiem, pašai aizņemoties simtiem miljonu eiro uz latu atpirkšanas brīdi.
Valūtas aizplūde turpinās
“Nekāda uzbrukuma latam nebija, ja par uzbrukumu neskaita mūsu pašu valdības darbošanos,” citu skatījumu uz pēdējo nedēļu notikumiem Latvijas naudas tirgū pārstāvēja Nordea analītiķis Andris Lāriņš. Viņš akcentēja to, ka Latvijas ekonomikā šajā laikā nekas nav mainījies, ko lieku reizi apliecina arī tas, ka pēdējā brīdī no LB atpirkto latu summa tomēr nav liela, salīdzinot ar Latvijas Bankai pārdoto latu summu kaut vai 1.–5. maijā. Viņš atgādināja, ka arī ažiotāžas pieprasījums pēc valūtas Latvijā ir kļuvis par pēdējo pāris gadu ikdienu.
Pat nerēķinot ažiotāžas viļņus, pieprasījumu pēc valūtas diktē vismaz trīs faktori. Pirmkārt, nepieciešamība apmaksāt energoresursu un daudzu citu preču ievešanu Latvijā. Otrkārt, kreditoru prasības apmaksāt valsts, uzņēmumu un privātpersonu parādus, kas izteikti valūtā. Treškārt, ārzemnieku un arī Latvijas iedzīvotāju vēlēšanās pārcelt savus ieguldījumus un uzkrājumus uz ārzemēm kā drošāku vietu. Tikai šo faktoru darbošanās pilnā spēkā piesaista spekulantu uzmanību un pamato biznesa plānu sagraut, kā varbūt Latvijas gadījumā, lata kursu ar LB aizdotiem latiem. Nekas tāds viņiem nenāca prātā Latvijas treknajos gados, kad Latvijas valdībai kopā ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem izdevās iedzīvoties pārdesmit miljardu latu lielos parādos.
Vai valdība vairo uzticību?
LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis par pirmo iemeslu pārejai no latu pārdošanas uz latu pirkšanu nosauca pašvaldību vēlēšanu paiešanu. Pēc tām esot “atsācies valdības darbs pie budžeta un reformām, kas investoros un finanšu tirgos vairo uzticību tautsaimniecības pakāpeniskas atkopšanās iespējām”. Patiešām vēlēšanas neprovocēja vardarbību un nenoveda pie varas cilvēkus, kuri solītu līdzšinējā valsts ekonomiskā kursa maiņu komplektā ar tā autoru un izpildītāju sodīšanu. Valdība tūlīt pēc vēlēšanām nāca klajā ar valsts 2009. gada budžeta samazināšanas plāniem, kas, visticamāk, tiks atalgoti ar Starptautiskā valūtas fonda sapulcinātas Latvijas kreditoru kompānijas izsniegtu aizdevumu. Jau pagājušā gada pēdējos mēnešos tika izmēģinātas dažādas shēmas, ka Latvijas Banka un Valsts kase faktiski apvienoja savus valūtas atlikumus un, manevrējot ar tiem, nodrošināja gan iekšējo, gan ārējo saistību izpildi. Kārtējās aizdevuma porcijas saņemšana nodrošinātu arī lata kursa stabilitāti un varbūt pat papildu latu laišanu apgrozībā uz aizdevumu saņēmušās Latvijas valdības pasūtījumu rēķina. Ar to gan nepietiek, lai rastos ticība “tautsaimniecības pakāpeniskas atkopšanās iespējām”, taču aizdevums vismaz aizkavēs tautsaimniecības sarukšanu līdz naturālajai saimniecībai.
Avots: NRA.lv
