Latgales reģiona attīstībai un Latgales latviešu piederības veicināšanai jāizstrādā ilgtermiņa politika. Diemžēl latgaliešu valoda un tās statuss joprojām ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas nav atrisināts valsts mērogā, tāpēc atlikt to vairāk nedrīkst, uzskata Latgales aktīvisti.
Pirmām kārtām jāpanāk, lai tiktu nodrošināta Valsts valodas likuma 3. panta 4. daļas, kas paredz latgaliešu rakstu valodas kā latviešu valodas vēsturiska paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, uzsvaru liekot tieši uz pēdējiem diviem vārdiem, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, kur tika skatīts jautājums par Latgales attīstības programmu, teica Gada cilvēks latgaliešu kultūrā, literatūrzinātniece un Latgales kultūrvides aktīviste Ilga Šuplinska.
Jāatgriežas pie vēsturiskajiem nosaukumiem
Raksturojot pašreizējo lingvistisko ainu, viņa norādīja, ka Latgales plānošanas reģionā, kā arī ārpus tā jāatgriežas pie vēsturiskajiem latgaliskajiem nosaukumiem un vietvārdiem, personvārdiem un, uzstādot jaunas ceļa zīmes un norādes, jālieto abas latviešu valodas formas. Būtu nepieciešama arī valsts atbalsta sistēma tām pašvaldībām un organizācijām, kas ir gatavas mainīt ceļa zīmes un uzrakstus, kā arī tiem uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, kas tūrisma produktu norādes piedāvā latgaliešu rakstu valodā. Noteikti būtu jānodrošina vismaz viena valodas konsultanta vieta latgaliešu pareizrakstības jautājumos Valsts valodas centrā vai Latviešu valodas aģentūrā, kā arī pašvaldībās, uzsvēra literatūrzinātniece, raksta NRA.lv.
Novadmācības un valodas stundas
Lai panāktu pozitīvas izmaiņas, izglītības iestādēs jānodrošina konkrētajai vietējai situācijai atbilstošu latgaliešu rakstu valodas vai novadmācības stundu skaitu visos izglītības posmos un līmeņos. Atsevišķus mācību priekšmetus (humanitārajā vai sociālajā jomā) jāļauj apgūt latgaliešu rakstu valodā. Tam noteikti ir vajadzīgs valsts finansiālais atbalsts. Tāpat, lai sāktu šādu apmācību, jābūt valsts pasūtījumam atbilstošu mācīblīdzekļu un programmu plānveidīgai sagatavošanai un izdošanai. I. Šuplinska ieteica skolu tīkla optimizācijas procesa gaitā izveidot vienu vai vairākas paraugskolas, kur viena no mācību valodām ir latgaliešu rakstu valoda. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan norādīja, ka jau tagad ir iespējams mācību programmās iekļaut vienu novadu mācības stundu nedēļā un saņemt par to samaksu. Šis mācību priekšmets ir paredzēts arī jaunajā mācību saturā. Tas attiecas arī uz latgaliešu valodu – nav problēmas arī tagad to darīt.
Zinātnē un pētniecībā I. Šuplinska rosināja noteiktu daļu valsts finansētu pētniecības programmu virzīt latgalistikas pētījumu atbalstīšanai, informācijas tehnoloģijas rīku un datorprogrammu izstrādei, mūsdienu latgaliešu valodas korpusa paplašināšanai un uzturēšanai. Svarīgi būtu sakārtot arī latgalisko izdevumu statistiku, iegūt finansējumu skaidrojošās latgaliešu valodas vārdnīcas veidošanai un Latgaliešu valodas ortogrāfijas komisijas darba aktivizēšanai. IZM skaidroja, ka jau nākamgad tiks uzsāktas jaunas programmas latviešu valodā (tajā skaitā – latgaliešu valodā) un arī Letonikā – ar finansējumu kopumā divi miljoni eiro.
Nosaukumi un digitālais rīks
Tāpat Latgales vārdu būtu jāiekļauj vairāku reģiona kultūras iestāžu nosaukumos, kā arī to repertuāru veidot, primāri lietojot latgaliešu rakstu valodu, piemēram, Latgaliešu literatūras fonds, Latgales teātris, Latgales filmu fonds, Latgales simfoniskais orķestris, Latgales koris, Latgales Mākslas muzejs, mudināja I. Šuplinska. Attiecībā uz digitālā valodas rīka izstrādi Kultūras ministrija norādīja: lai to izveidotu, valodniekiem jāvienojas, kāds tas būs, un jāizstrādā valodas bāze. Zinātniece gan atgādināja, ka jau pirms desmit gadiem tika pieņemtas latgaliešu rakstu valodas normas. Savukārt deputāts Jānis Dombrava apšaubīja, ka šā rīka izstrādei vajadzīga tik liela summa – 200 000 eiro, jo programmas jau ir gatavas un tajā jāievada tikai informācija.
Vērsa uzmanību uz to, lai Latvijas sabiedriskajos medijos atrastu vietu raidījumiem un ziņām latgaliski: vismaz trīs minūtes dienā ziņām, vienai kultūras programmai nedēļā, vienam sporta vai izklaides raidījumam mēnesī.
Tāpat rosināts noteikt 27. aprīli kā Latgales dienu un iekļaut to likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām kā atzīmējamu dienu, un mudināt arī citus Latvijas novadus noteikt sava novada dienu.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
