Latvijas iedzīvotāji joprojām ir laipni gaidīti Vācijā, kur darbu viņiem iedos pirmajā dienā pēc ierašanās šajā valstī.
Nupat notikušo Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātu izskaidrošanai der norāde uz saimniecisko panākumu reiboni. Valsts siles paplašināšanās vilināja tajā caur parlamentu iekāpt 42 partijas, no kurām tas izdevās sešām. Salīdzinājumam: 2013. gadā kandidēja 34 un uzvaru sadalīja četras partijas. Tagad paši vācieši šausmās no Bundestāga saskaldīšanas sešās daļās. Viņi vēl nesaprot, kā no tām sastiķēt darboties spējīgu parlamentāro vairākumu un valdību.
Vācu politiskajiem interesentiem nevar pārmest to, ko viņu kolēģiem Latvijā. Proti, ka politisko partiju un to funkcionāru jeb valsts maizi, sviestu, gaļu un daudz ko citu ēdošo Saeimas un pašvaldību deputātu, padomnieku un ierēdņu skaits aug pretēji valsts iedzīvotāju kopskaita un reālās ekonomikas sarukumam. Ja pasaulē būtu atklāts kaut viens paņēmiens, kā ekonomiku patiešām palielināt bez cilvēku skaita pieauguma, tad Vācija un vēl dažas iespaidīgākās pasaules valstis nebūtu kļuvušas par cilvēku sūkļiem. Tomēr Vācijā atradās gan partijas, kas šādus paņēmienus solīja, gan pietiekams skaits vēlētāju, kas tās iebīdīja parlamentā. Tas gan nav nekas jauns, jo Bundestāgā jau sen sēž tā sauktie zaļie, kuru rūpes par dabu beidzas tieši tajā brīdī, kad vides saglabāšana liktu pazemināt zaļos saukļus lietojošo cilvēku dzīves līmeni, raksta NRA.lv.
Iedzīvotāju skaits Vācijā pagājušajā gadā auga par apmēram vienu miljonu cilvēku, par spīti tam, ka tās pamatiedzīvotāji izmirst jau pēdējos trīsdesmit gadus. Pagājušajā gadā, lūk, kārtējie -187,6 tūkstoši dabiskajā pieaugumā, ko ar milzīgu pārsvaru nosedzis +1,1 miljons ieceļotāju. Pagājušo gadu Vācija pabeigusi ar 82,9 miljoniem pastāvīgo iemītnieku, no kuriem 8,5 miljoni bijuši ārzemnieki un 18,6 miljoni, kas paši vai kuru vecāki ir bijušie ieceļotāji (mit Migrationshintergrund). Pie vēlēšanu urnām nupat aicināti 61,5 miljoni cilvēku, no iedzīvotāju kopskaita atskaitot ārzemniekus un bezpavalstniekus, bērnus un jauniešus līdz 18 gadiem. Vēlētāju vidējais vecums bijis 52 gadi, kas lieku reizi atgādināja, ka bez aizvien jaunām darba rokām vācu sabiedrība un valsts pastāvēt nespēj.
Jaunākie dati par ieceļošanu un nodarbinātību uzrāda nodarbināto skaita pieaugumu par 1,27 miljoniem laikā no 2016. gada jūlija līdz šā gada jūlijam. Tai skaitā ārzemnieki nodarbināto pieaugumam devuši 350 tūkstošus. Latvijas devums ikmēneša pārskatos netiek izdalīts, bet iekļauts to valstu grupā, kas Eiropas Savienībā tika uzņemtas 2004. gadā. No šīm valstīm ieceļojušo nodarbināto skaits 12 mēnešu laikā audzis par 53,6 tūkstošiem un sasniedzis 698,7 tūkstošus. Viņu nodarbinātības īpatsvars audzis par nepilnu procentpunktu un sasniedzis 55%. Nodarbinātības intensitātes ziņā austrumeiropieši zaudē ES veco dalībvalstu pārstāvjiem, kuru skaits ir par nepilnu pusmiljonu mazāks, bet no kuriem strādā 65%. Ekstrēmi pretējā grupa ir kara bēgļi ar kopskaita pieaugumu par 179 tūkstošiem un nodarbinātības rādītāju 19,6%. Tomēr, vismaz pēc oficiālās versijas, skaitās, ka arī šo cilvēku likšana pie darba ir sākusies. Nodarbinātības procents no jūlija līdz jūlijam audzis no 14,6% līdz 19,6%, un absolūtos skaitļos tas atbilst nodarbināto pieaugumam 140,9 līdz 213,2 tūkstošiem. Ja tāds process ir reāls un turpināsies, tad austrumeiropiešiem jākļūst tramīgiem, ka viņus neizkonkurē.
Datu avoti: Federālais statistikas birojs (Statistisches Bundesamt) un Institūts darba tirgus un profesiju pētniecībai (Institut für Arbeitsmarkt- und Berufsforschung, IAB)
Arnis Kluinis
Foto:Free-Photos/https://pixabay.com/en/users/Free-Photos-242387/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
