Līdz 15. decembrim «airBaltic» akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) jāiegulda kompānijā 37 miljoni latu. Tomēr – tā kā galvenais BAS kreditētājs līdz šim bijusi tieši «Krājbanka» un «Snoras», var daļēji paredzēt, ka naudas BAS pusei nebūs.
Vienlaikus valsts papildu līdzdalību kompānijā varētu sarežģīt gaidāmie abu banku maksātnespējas procesi, secina «Diena».
Bažas, ka ar BAS īpaši rēķināties vairs nevar, pirmdien raidīja satiksmes ministrs valsts sekretārs Anrijs Matīss, raksta Apollo.lv.
«airBaltic» glābšanas plāns paredzēja, ka valsts un BAS kopā kompānijā iegulda aptuveni 107 miljonus latu. Pirmajā piegājienā abas puses kopā ieguldot 30 miljonus, taču tagad priekšā maksājuma lielākā daļa.
Liktenīgā vienošanās tika parakstīta oktobra sākumā, un tajā bez valsts un BAS puses piedalījās arī «Krājbanka» un «Snoras».
Portāls «pietiek.com» rakstīja, ka valdības un akcionāra vienošanās paredz: ja netiek pildīta vienošanās par ieguldījumiem «airBaltic», valstij ir tiesības pārņemt BAS par vienu latu. Šāda vienošanās valstij ir īpaši izdevīga.
Laikraksts gan secina, ka šobrīd šī vienošanās var izraisīt pretēju efektu. Ņemot vērā, ka abām bankām gaidāmi maksātnespējas procesi, realizēt vienošanās tekstā paredzēto akciju pārņemšanu un cesijas noteikumus, ja BAS nemaksā solīto naudu, varētu būt jo īpaši sarežģīti.
Maksātnespējas procesā ir noteikta kārtība, kādā veidā tiek apmierinātas kreditoru prasības, un juridiski piņķerīgākais jautājums būs, kā valstij tikt klāt pie savas daļas, turklāt šeit parādās arī Lietuvas faktors.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis attturējās vērtēt iespējamos scenārijus.