Lai visas Latvijas pašvaldības iegūtu papildu 100 miljonus eiro pedagogu atalgojuma nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nāktos slēgt visu līmeņu lauku skolas. Šādus aprēķinus Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir veikusi, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vairākkārtējiem paziņojumiem par finansiālajiem ieguvumiem no skolu tīkla optimizācijas.

Šobrīd Latvijā ir 254 lauku un Pierīgas skolas – sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, kur kopumā kopējais tarificētais pedagoģiskā personāla skaits ir 7538. Līdz ar to, lai iegūtu Izglītības un zinātnes ministrijas minētos 100 miljonus eiro pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, būtu jāslēdz pilnīgi visas lauku un Pierīgas skolas.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Bērniem no pirmās līdz sestajai klasei ir jānodrošina skola maksimāli tuvu viņa dzīvesvietai, tāpēc šādā veidā papildu nepieciešamo finansējumu nav iespējams iegūt, jo tā tiktu likvidēta bērnu iespēja iegūt izglītību savas dzīvesvietas tuvumā. Savukārt tam jau ir nākamās sekas – lauku iztukšošanās, jo, ja ceļā uz skolu bērnam ir jāpavada aptuveni pusotru stundu, lai nokļūtu uz 50 kilometru attālo skolu, ģimenes pieņems lēmumu pārcelties no laukiem uz pilsētu. Laikā, kad ir nestabila ģeopolitiskā situācija, jo īpaši nomales efekta pastiprināšanās Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībās, tas rada riskus nacionālajai drošībai.”

Jāatgādina, ka virknē pašvaldību – aptuveni 70% – skolu tīkls jau ir sakārtots – tās ir Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Jūrmalas un Ventspils valstspilsētas, Saldus, Smiltenes, Kuldīgas, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Ādažu un Mārupes un vairāki citi novadi. Tikmēr Ādažu un Mārupes pašvaldības saskaras ar citiem izaicinājumiem – pedagogu trūkumu un pārlieku lieku skolēnu skaitu izglītības iestādēs, kas neatbilst higiēnas normu prasībām. Savukārt virknē pilsētas skolu ir akūts pedagogu trūkums – kopumā vairāk nekā 1000 pedagogu.

LPS jau iepriekš vērsa uzmanību, ka IZM plāns turpmākos trīs gadus nepaaugstināt pedagogu atalgojumu jeb iesaldēt to, faktiski nozīmē atbildību par algām pārlikt uz pašvaldību “pleciem”. Saskaņā ar IZM plānu, laika posmā no 2022.gada līdz 2025.gadam netiek paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai. Tomēr LPS ieskatā valstij no savas puses ir jānodrošina finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai, savukārt pašvaldības no sava budžeta nodrošina finansējumu skolu tehniskajam personālam un ēku uzturēšanai.