Viņš uzsver, ka, pirmkārt, tās ir darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, otrkārt, saprotoša valsts un pašvaldību ierēdņu attieksme pret ikvienu cilvēku.

«Ar otro Latvijā diemžēl ir vēl lielākas problēmas nekā ar pirmo,» norāda Krīgers.

Krīgers uzskata – «bija drausmīgi vieglprātīgi valsts mērogā neapturēt emigrāciju un priecāties, ka krīzes gados cilvēki aizbrauc strādāt uz ārzemēm, nevis prasa pabalstus no Latvijas valsts un pašvaldību budžeta.»

«Tagad 200–300 tūkstoši cilvēku aizbraukuši. Grūtos laikos viņi neapgrūtināja Latvijas sociālo budžetu, bet patlaban uzņēmējiem jau pietrūkst tieši tādu enerģisku, strādāt gribošu cilvēku, kādi ir daudzi no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri tagad atraduši darbu ārvalstīs. Šobrīd valsts ierēdņi domā, kā īstenot dzīvē reemigrāciju, un saprotams, ka ar Dziesmu svētkiem vien būs par maz,» tā Krīgers.