Mazā formāta jeb ērtas un ātras iepirkšanās veikali kļūst arvien populārāki. Par to liecina gan iedzīvotāju aptaujas, gan arī lielo mazumtirgotāju plāni atvērt arvien vairāk šādu tirdzniecības vietu. Vai tiešām ātra iepirkšanās mazajos piemājas veikaliņos ar laiku izspiedīs laisku brīvdienu pavadīšanu tirdzniecības centros?

Pēdējā gada laikā diezgan uzskatāmi pieaug gan mazā formāta veikalu popularitāte, gan arī to skaits. Šajā veikalu segmentā attīstās gandrīz visi pārtikas preču tirgotāji, izvēloties dažādas taktikas – vieni palielina mazā formāta veikalu skaitu reģionos un mazajās pilsētās, citi – Rīgā un Pierīgā. Nākamgad plānotā Lidl veikalu atvēršana Latvijā, visticamāk, šo tendenci tikai pastiprinās, raksta NRA.lv.

Mazformāta veikali kļūst populārāki

Mazā formāta jeb ērtas un ātras iepirkšanās veikalu attīstība ir globāla tendence, kas kļūst aizvien populārāka arī Latvijā, pārskatā par mazumtirdzniecības platību tirgu secinājusi nekustamo īpašumu kompānija Latio. Uzņēmuma eksperti uzskata, ka šī koncepta straujā attīstība ir saistīta ar sabiedrības iepirkšanās un ēšanas kultūras ieradumu maiņu, ņemot vērā ierobežoto laiku, ko cilvēki mūsdienās vēlas veltīt ēdiena gatavošanai. Ne mazāk nozīmīgas ir patērētāju prasības pēc veselīgas un kvalitatīvas pārtikas. Tās savukārt ietekmē ērtas iepirkšanās veikalos pieejamo sortimentu un konkurences metodes.

Ikdienas pirkumu veikšanas vietas, % no aptaujātajiem

Iepirkšanās vieta 2018. gada janvāris 2019. gada janvāris Izmaiņas

Hipermārkets 39,6 38 ↓

Lielveikals 75,6 74,1 ↓

Mazie veikali, kas atrodas tuvu mājām 37,5 40 ↑

Tirgus 25,8 26,1 ↑

E-veikals 1,4 2,0 ↑

Cits variants 0,4 1,8 ↑

Arī Maxima jaunākā mazumtirdzniecības kompasa dati atklāj, ka pēdējā gada laikā uzskatāmi pieaugusi mazo formātu veikalu popularitāte. Mazajos veikalos, kas atrodas tuvu darbam vai dzīvesvietai, savus ikdienas pirkumus izvēlas veikt 40 procenti iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentiem vairāk nekā pirms gada. Visvairāk pēdējā gada laikā iepirkšanās vietu uz mazo veikalu segmentu mainījuši pircēji no divām vecuma grupām – no 35 līdz 44 gadiem un no 55 līdz 63 gadiem.

«Mazo veikalu popularitāte iedzīvotāju vidū skaidrojama ar to, ka tie ir īpaši pielāgoti mūsdienu straujajam dzīves ritmam un atvieglo pircēju ikdienu, samazinot laiku un līdzekļus, kas tiek tērēti, lai mērotu ceļu līdz tuvākajam lielveikalam. Šāda tendence vērojama mazumtirdzniecībā visā pasaulē, tostarp Latvijā, kur ērtākas iepirkšanās jeb convenience formāta veikalu segments turpina attīstīties gan Rīgā, gan reģionos. Arī Maxima Latvija 2018. gadā atvēra piecus mazā formāta veikalus, kuru platība nepārsniedz 400 kvadrātmetrus. Un arī šogad turpināsim attīstīt piemājas veikalu segmentu,» norāda Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa.

Mazo formātu veikalu izaugsmi pamato arī kritēriji, kas pircējiem ir visnozīmīgākie, izvēloties veikalu, kurā veikt lielāko daļu savu ikdienas pirkumu. Vissvarīgāk iedzīvotājiem ir iegādāties preces vietā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam, – tā domā 65 procenti no aptaujātajiem. Arī pa ceļam no darba vai mācību iestādes, norāda 45 procenti aptaujāto.

Apskatot atšķirības starp veikala izvēles kritērijiem, var secināt, ka sievietes ir praktiskākas veikala izvēlē nekā vīrieši, jo biežāk izvēlas veikalu pēc vislabākā akciju piedāvājuma un atrašanās vietas, taču vīriešiem veikala izvēlē svarīgāka ir preču kvalitāte un patīkama vide.

Ņemot vērā to, ka liela daļa iedzīvotāju augstu novērtē iespēju iegādāties nepieciešamākās preces tuvu mājām, lielu daļu finanšu un darba resursu novirzīsim arī uz convenience jeb mazo un piemājas formātu veikalu atvēršanām un esošo rekonstrukcijām, neslēpj Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers. Kopējās investīcijas Maxima veikalu tīklā šogad tiek plānotas vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā.

Taču joprojām lielāka daļa iedzīvotāju ikdienas pirkumus veic lielveikalos un hipermārketos – attiecīgi 74 un 38 procenti. Tāpēc lielveikalu un tirdzniecības centru īpašniekiem nav jāsatraucas, ka tuvākā laikā pircēju straume varētu apsīkt. Pētījums arī liecina, ka no hipermārketiem uz lielveikaliem vairāk sākuši doties apmeklētāji no 25 līdz 34 gadiem, turpretī pircēji vecumā no 45 līdz 54 gadiem priekšroku ir devuši vairāk hipermārketiem, nevis pirkumu veikšanai tirgū.

Kritēriji, pēc kuriem pircējs izvēlas iepirkšanās vietu, % no aptaujātajiem

Kritērijs 2018. gada janvāris 2019. gada janvāris

Pēc iespējas tuvāk mājām 60,1 64,8 ↑

Pa ceļam 39,8 44,8 ↑

Pēc sortimenta piedāvājuma 40,7 41,6 ↑

Zemākās cenas 38,3 37,7 ↓

Pēc preču kvalitātes 32,9 32,1 ↓

Veikals ērti sasniedzams 31,7 31,3 ↓

Daudz akciju 31,6 28,8 ↓

Vislielākās atlaides 30,2 28,6 ↓

Ērta iepirkšanās 26,3 24,1 ↓

Laipna apkalpošana 15,3 15,5 ↑

Patīkama atmosfēra 11,9 14,6 ↑

Grūti pateikt 0,4 0,7 ↑

Avots: Maxima Latvija

Apmierinātība ar veikaliem – samazinās

Respondentu vidējais apmierinātības vērtējums ar Latvijas ievērojamākajiem mazumtirdzniecības tīkliem 5 baļļu skalā šogad ir 3,69 balles. 2017. un 2018. gadā šis rādītājs bija nedaudz augstāks – 3,72 punkti. Kritērijs «ērta iepirkšanās» tieši pēdējā gada laikā piedzīvojis visstraujāko kritumu, vidējais vērtējums šim kritērijam samazinājies kopumā par 0,49 ballēm. Vislielāko kāpumu savukārt piedzīvojusi apmierinātība ar cenu līmeni, pieaugot par 0,27 ballēm un sasniedzot 3,59 punktus.

Aptuveni 82% no visiem respondentiem atklāja, ka lielāko daļu savu pirkumu veic trīs lielākajos veikalu tīklos. 42,7% respondentu atzina, ka viņi vai viņu ģimenes locekļi lielākoties dodas uz kādu no Maxima veikaliem. Kā otrais populārākais veikalu tīkls aptaujas rezultātos tika norādīts Rimi, kurā pirkumus veic 29,2% respondentu. Savukārt veikalu tīklā Top! iepērkas 10,1 procents aptaujāto.

Kas notiks pēc Lidl ienākšanas?

Uzsākot būvēt loģistikas centru Ulbrokas ielā, Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine atklāja, ka pirmie šī uzņēmuma veikali varētu tikt atvērti 2020. gadā, vienlaikus ar loģistikas centra atklāšanu. Lidl plāno atvērt uzreiz vismaz 10 veikalus. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, šobrīd Lidl ir plāni par aptuveni 18 veikalu atvēršanu, tai skaitā Rīgā – 7 vietās. Lursoft dati liecina, ka Lidl Latvija tiešās ārvalstu investīcijas līdz šim sasniegušas 56 miljonus eiro.

Pagaidām vienīgā neveiksme, kur uzņēmuma plāni neīstenojās, bija iecere būvēt veikalu Āgenskalna tenisa kortos. Ieceri neizdevās īstenot, jo Rīgas domes deputāti noraidīja zemesgabala Baldones ielā 7 izstrādāto lokālplānojuma redakciju, kas apstiprināšanas gadījumā Āgenskalnā esošo tenisa kortu vietā būtu ļāvis izveidot arī tirdzniecības centru.

Lidl priekšroku dod veikalu būvei, nevis telpu nomāšanai, saglabājot savu koncepciju – veikali pilsētu nomalēs, lauku teritorijās, blīvi apdzīvotos pilsētu centros.

Pircēji Lidl ienākšanu gaida ar nepacietību, jo cer uz lētiem pirkumiem ne tikai šajos veikalos, bet arī uz cenu samazināšanos citos veikalos. Veikalnieki šī Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes ienākšanu Latvijā vērtē piesardzīgi tieši šo pašu iemeslu dēļ.

Lietuvā Lidl savus pirmos 15 veikalus atvēra 2016. gadā, izraisot milzu ažiotāžu valsts līmenī. Pircēji steidza uz Lidl pēc banāniem par 66 centiem kilogramā, pie reizes nopērkot arī citas pārtikas preces, ja reiz izstāvēta gara rinda. Šobrīd Lietuvā ir 43 Lidl veikali, tajā skaitā Viļņā – 12 tirdzniecības vietas.

Neskatoties uz Lidl straujo izplešanos Lietuvā, Maxima tīkls Lietuvā un arī citur Baltijā joprojām ir pats apmeklētākais.

Maxima Grupė apgrozījums 2017. gadā sasniedza 2,8 miljardus eiro, pieaugot par 4,2 procentiem salīdzinājumā ar 2016. gadu. Latvijā un Igaunijā uzņēmuma apgrozījums 2017. gada laikā pieauga par 4 procentiem, Lietuvā par 1,7 procentiem.

Taču pasaulē ir piemēri, kā situācija mazumtirdzniecībā mainās pēc Lidl ienākšanas un izplešanās. Spānijas lielveikalu grupa Dia nule kā paziņoja par zaudējumiem 352,5 miljonu eiro apmērā, tāpēc uzņēmums plāno sašaurināties. Dia skaidro, ka tam nācies samazināt preču cenas, ņemot vērā tādu veikalu tīklu kā Lidl un Mercadona radīto sīvo konkurenci.

Lidl veikalu iespējamās atrašanās vietas Rīgā un Latvijā

Rīgā

Anniņmuižas bulvārī 77

Anniņmuižas ielā 8a

Duntes ielā 25

Dzelzavas ielā 75B

Lubānas ielā 113

Sergeja Eizenšteina ielā 81

Brīvības gatvē 254

Deglava ielā 160

Latvijā

Jēkabpilī

Tukumā

Jelgavā

Liepājā

Jūrmalā

Ventspilī

Daugavpilī

Valmierā

Rēzeknē

Loģistikas centrs Rīgā, Ulbrokas ielā

Ilze Šteinfelde

Foto: Unplash