Kultūrizglītības skolu pedagogi draud piketēt un streikot, uzzinot, ka viņiem jaunais modelis algu kāpumu neparedz. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mudina trūkstošo naudu – 7 miljonus eiro – meklēt Kultūras ministrijas (KM) budžetā, jo šīs mācību iestādes nav IZM pakļautībā. Savukārt KM norāda, ka naudas šim mērķim tai nav un pedagogu algas jāfinansē no viena avota, proti, IZM.

«Arī mēs gaidījām jauno, uzlaboto modeli, taču nedomājām, ka tas tiks tā uzlabots, ka mākslas un mūzikas skolām nekas netiks. Uzskatu, ka tā ir diezgan liela IZM nodevība,» Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas rīkotajā sanāksmē, kurā bija uzaicināts piedalīties gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan kultūras ministre Dace Melbārde, teica arodbiedrības vadītājs Aldis Misēvičs. Viņš mudināja izveidot modeli, lai tas nodrošinātu vienlīdzīgas algas visiem pedagogiem. Šobrīd iznāk, ka vispārizglītojošo skolu skolotāji ir augstākas šķiras, bet tie, kas strādā kultūrizglītībā, ir tikai otrā šķira. Skarbajā realitātē, kad jālepojas valsts un starptautiskā mērogā, tad uzreiz atceras dziedātājus un muzicētājus.

Izglītības un zinātnes ministrs norādīja, ka, lai palielinātu darba samaksu arī bērnudārzu un augstskolu/koledžu pedagogiem, kā arī kultūrizglītības jomā strādājošajiem – kopumā būtu vajadzīgi vēl 40 miljoni eiro (bez jau plānotajiem 27 miljoniem eiro, kas atvēlēti vispārizglītojošām skolām un arī interešu izglītībai), bet IZM šādas nauda neesot. Finanšu ministrijas pārstāvji, kas arī piedalījās sanāksmē, reaģēja, iesaucoties, ka par šādiem skaitļiem FM nekas nav zināms un norādīja, ka plānotie miljoni esot paredzēti kopējai reformai, nevis tikai daļai skolu.

K. Šadurskis akcentēja: ja mēģinātu saspiest 27 miljonos eiro visa veida izglītību, tad nekādas reformas nebūtu. Tāpēc esot jāizlemj: vai šo summu tomēr atstāt vispārējai izglītībai, bet pārējo meklēt IZM un KM budžetos vai valdības prioritātēs. Viņš arī atgādināja, ka jau 2003. gadā bijis ierosinājums visas skolas «palikt zem vienas ministrijas», bet tas nav izdarīts.

Savukārt D. Melbārde rosināja IZM vismaz runāt par vienotu izglītības politiku, jo mākslas un mūzikas skolās arī māca vispārizglītojošos priekšmetus un to pasniedzējiem ir tāda pati specialitāte kā parastajās skolās. Nevienlīdzīga attieksme novedīs pie tā, ka viņi aizies tur, kur maksā vairāk. Vai tad 14 profesionālās ievirzes vidusskolas paliks bez pilnvērtīgas izglītības?

Visai vētraini reaģēja arī sanākušie, novēroja NRA.lv. Atskanēja balsis, kas aicināja «rakstīt petīciju Valsts prezidentam un premjeram», bet, ja tas nelīdzēs, piketēt un streikot, jo pacietības mērs esot pilns. Pedagogi mudināja IZM neizcelt tikai vienu izglītība sistēmas daļu un nesteigties ar modeļa tālāko virzīšanu. Izskanēja arī pārmetumi KM, kas nav panākusi to, lai kultūrizglītības skolotāji saņemtu 420 eiro par likmi, nevis 290 eiro, kā tas ir kopš krīzes laikiem (lai novērstu netaisnību, pietrūkst 3,2 miljoni eiro).

VIEDOKĻI

Jānis ZIŅĢĪTIS, Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors:

– Steigties ar piketiem un streikiem nevajadzētu. Vispirms IZM būtu jāizdiskutē jaunais modelis ar Kultūras ministrijas un skolu pārstāvjiem, Nacionālo kultūras centru un kultūrizglītbas padomi. Pašlaik izskatās, ka viens mēģina bīdīt cauri, nerēķinoties ar pārējiem. Sākotnēji taču bija domāts, ka modelis uzlabos dzīvi visiem pedagogiem, nevis tikai vispārizglītojošās skolās strādājošajiem.

Osvalds ZVEJSALNIEKS, Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas direktors:

– Nav saprotams, kas ar to modeli vispār notiek. Nez cik reižu rakstīts un pārrakstīts – tā, lai visiem galvas sagrozītu. Skolotāji ir pacietīgi, strādā jebkuros apstākļos, tomēr tā rīkoties ir negodīgi. Kas tad mēs esam – otrās šķiras cilvēki? Pieļauju tomēr, ka nāksies savas tiesības izkarot, rīkojoties daudz asāk. Jo citādi jau nekas nenotiek, ko arī rāda vēsturiskā pieredze.

Aisma Orupe

Foto:webandi/https://pixabay.com/en/users/webandi-1460261//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/