Valsts veselības apdrošināšanas sistēmas apstādināšana būtu noziedzīga, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Politiķis pauda cerību, ka nākamā valdība, ķeroties pie reformām, neatteiksies no valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanas, kuras “nepalaišana”, pēc premjera sacītā, būtu noziedzīga.
Kučinska skatījumā, mēneša, nevis piecu, laikā būs iespējams novērst IT kļūdas, lai e- veselības sistēma varētu sākt strādāt un valsts labāk redzētu naudas plūsmas sistēmā. Gada sākumā tas neesot izdevies, jo mērķis esot bijis pārāk ambiciozs. “Pēc Čakšas kundzes teiktā, stadija ir pašās beigās un tas ir nedēļu jautājums,” norādīja premjers.
“Tas, protams, ir jaunās valdības ziņā, bet es domāju, ka [potenciālā veselības ministre] Ilze Viņķele (AP) būs gana saprātīga un “nepaslaucīs visu zem paklāja”,” piebilda Kučinskis.
Kā ziņots, no 1. janvāra Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana, kas paredz valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Veselības apdrošināšanas iemaksas 2019. gadā noteiktas 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020. gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Iedzīvotāji, kuri nebūs apdrošināti, varēs saņemt pamata “groza” pakalpojumus – ģimenes ārsta praksē sniegto ārstniecību (t. sk. izmeklējumus, kurus var interpretēt ģimenes ārsts), valstī noteiktās profilaktiskās pārbaudes, neatliekamo medicīnisko palīdzību, grūtnieču aprūpi, kompensējamos medikamentus noteiktām diagnožu grupām. Pamata grozā papildus arī iekļautas valsts prioritārās programmas – onkoloģija (t. sk. “zaļais koridors”) un programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Turpretim apdrošinātajiem iedzīvotājiem būs ievērojami plašāks veselības aprūpes piedāvājums papildus pamata “grozā” ietilpstošajam – speciālistu konsultācijas, plaši diagnostiskie un laboratoriskie izmeklējumi, plānveida ārstniecība slimnīcā, tajā skaitā operācijas, valsts kompensējamās zāles u.c.
Apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju nav jāveic veselības apdrošināšanas maksājums, jo viņus jau ir apdrošinājuši darba devēji, veicot sociālās iemaksas, vai – jau minētajām sociāli atbalstāmo cilvēku grupām, pavisam 21 – valsts.
Foto: Valsts kanceleja
