Lai atrastu nepieciešamo finansējumu veselības aprūpes nozarei, būs jāizšķiras par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai sociālā nodokļa celšanu, un neviens no šiem lēmumiem nebūs populārs, intervijā Latvijas Radio norādīja premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).
Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā darba grupa piedāvājusi vairākus variantus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai. Neraugoties uz to, valdošās koalīcijas partneri vēl nav gatavi viennozīmīgi atbalstīt kādu no tiem un diskusijas turpināsies – pašlaik notiek apspriedes valdību veidojošajās koalīcijas partijās.
Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par iespēju obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), tādejādi notiktu atgriešanās pie tās PVN likmes 22% , kura bija spēkā 2011.gadā. Tiks lemts arī par Latvijas Bankas virzīto ideju par 20 eiro no katra strādājošā veselības aprūpes nodrošināšanai.
“Vai nu mēs nodrošinām aprūpes pieejamību, vai arī tālāk viss aiziet uz privāto jomu un attīstās stihiski,” pauda premjers, norādot, ka būtībā der abi finansēšanas varianti.
Kučinskis norādīja, ka, saistot pakalpojumus ar nodokļu nomaksu, darbspējīgiem iedzīvotājiem, kas nemaksā nodokļus, būtu fiksētais maksājums, kas ļautu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Savukārt otrajā variantā – sociālā nodokļa celšana no 34,59% līdz 35,59%, gan PVN celšana no 21 līdz 22%,
“Šis pavisam noteikti nebūs populārs lēmums,” norādīja Kučinskis,piebilstot, ka “kādam tas ir jādara”.
Vislielākie iebildumi par sociālā nodokļa palielināšanu bija no darba devējiem un arodbiedrībām. Tāpēc lielākās diskusijas par šo jautājumu vairs nebūs starp ministriem, bet gan ar sociālajiem partneriem.
Premjers atzina, ka jebkurš lēmums nebūs populārs, populāri būtu “bārstīties ar solījumiem un dalīt budžeta naudu”, un arī iepriekš lielākā “berzēšanās koalīcijā bija par to, kurš bija sliktās ziņas nesējas”.
Pēc premjera sacītā, vienošanās par veselības apdrošināšanu paredz, ka nākamais gads varētu būt pārejas periods, kur katrs iedzīvotājs varētu tikt pie savām apdrošināšanas kartēm. Tiem, kuriem tās būs, saņems valsts apmaksātos pakalpojumus, bet tie, kuriem tās nebūs, par veselības aprūpi būs jāmaksā.
Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.
Foto: Valsts kanceleja
