Kaut gan valsts solījusi pieskatīt pārtikas cenas, lai tās krīzes ietekmē nekāptu, trīs mēnešu laikā pārtikas produktu cenas tomēr ir sadārdzinājušās. Kāpums nav dramatisks, turklāt ažiotāžā pārpārēm pirktie griķi palikuši pat lētāki. Vismaz tā secināja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti. Oficiālā statistika gan griķu cenu kritumu kopš krīzes sākuma nav fiksējusi, vēsta NRA.lv.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par patēriņa cenu izmaiņām naudas maciņiem zīmē nomierinošu ainu – proti, šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā cenas samazinājušās par 0,4 procentiem, bet gada laikā – par 0,6 procentiem. Degvielas cenu lejupslīdi šoferi tiešām ir pamanījuši. Tiesa, jūnijā jau ir atsācies gan dīzeļdegvielas, gan benzīna cenu kāpums. Taču mājokļa īres un veselības pakalpojumu cenu kritums, ko maijā, salīdzinot ar aprīli, ir fiksējis CSP, īpaši jūtams nav bijis. CSP aprēķini liecina, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājušās par 0,6 procentiem, savukārt veselības aprūpe palikusi par 0,02 procentiem lētāka.
Taču pārtikas cenas mēneša laikā ir nedaudz kāpušas, kaut gan šī ir viena no jomām, ko valdība, sākoties krīzei, solīja īpaši pieskatīt. Neskaitot augļus un ogas, kuru cenas mainās sezonālo faktoru ietekmē, maijā sadārdzinājusies arī gaļa, olas, maize, konditorejas izstrādājumi, šokolāde, skābais krējums un piens.
Trīs mēnešu laikā, tas ir, kopš krīzes sākuma, cenas kāpušas arī vairākiem no tiem produktiem, kurus iedzīvotāji pastiprināti pirka ažiotāžas ietekmē, piemēram, rīsiem, griķiem, miltiem, makaroniem un šokolādei.
Pēc CSP aprēķiniem, griķu cenas kopš marta ir nedaudz kāpušas, bet maijā saglabājušās esošajā līmenī. Savukārt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs ziņo par griķu cenu samazinājumu pat 16 procentu apmērā.
Gada laikā būtiski sadārdzinājušies augļi, galvenokārt āboli, par ko Neatkarīgā jau rakstīja. Tāpat dārgāk veikalos šogad jāmaksā par žāvētu, sālītu vai kūpinātu gaļu, mājputnu gaļu un cūkgaļu. Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi, maize, brokastu pārslas, makaronu izstrādājumi, saldumi, saldējums, olas un šokolāde. Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi, kartupeļi, siers un biezpiens, kafija, olīveļļa, svaigas vai atdzesētas zivis.
«Citadeles» ekonomists Mārtiņš Āboliņš sarēķinājis, ka šogad maijā pārtikas cenas augušas vien par 2,8% iepriekšējo 3 līdz 5% vietā. Un tas, vismaz daļēji, ir saistīts ar pārtikas cenu kritumu pasaulē, jo, kā liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas publicētā informācija, kopš janvāra neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē sarukušas par 11 procentiem.
Arī Ekonomikas ministrija uzsver, ka pārtikas cenām pasaulē turpinājās kritums, ko galvenokārt ietekmēja pieprasījuma samazināšanās Covid-19 pandēmijas dēļ. «Visstraujāk cenas samazinājās piena produktiem, galvenokārt sviestam un sieram, ko noteica pieejamie lielie sezonālie krājumi, īpaši Eiropā, un augstās sezonālās eksporta piegādes no Okeānijas. Savukārt cukuram pēc straujā krituma martā un aprīlī tieši maijā bija vērojams straujš cenu kāpums, ko ietekmēja zemāka raža, nekā gaidīts, un augstākas cenas naftai, novirzot vairāk cukurniedru etanola ražošanai, tādējādi samazinot cukura pieejamību pasaules tirgū,» vērtē EM Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Par pārtikas cenu iespējamām izmaiņām nākotnē ekonomisti izsakās visai piesardzīgi. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis vērtē, ka darbaspēka ierobežojumi, piegāžu ķēžu pārrāvumi gan lauksaimniecībā, gan arī pārstrādē signalizējot par riskiem pārtikas cenu kāpumam.
Neizskaidrojamu iemeslu dēļ krīzes laikā ir sadārdzinājušies ķīmisko tīrītavu un frizētavu pakalpojumi.
Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:
‒ Sakarā ar jaunās ražas ienākšanu tirgū vai krājumu beigšanos vislielākās cenu svārstības bija augļiem un dārzeņiem. Veikalos bija jaunie kāposti un kartupeļi, vietējie tomāti un gurķi, parādījās arī vietējās zemenes. Pēc neadekvāti zemās cenas importa zemenēm ārpus tirdzniecības ķēdēm aprīlī tās maijā vairs nebija pieejamas un cenu līmenis pieauga arī veikalos. «Maxima» ieviesa akciju «Samazinām cenas svarīgām ikdienas precēm!», kas arī atspoguļojās vidējās cenās. Tāpat šajā veikalu ķēdē bija cenu akcija kartupeļiem, kur tie maksāja tikai 9 centus kilogramā. Cena nedaudz samazinājās arī griķiem un rīsiem, kuru lielā pirkšanas ažiotāža ir mazinājusies, bet vienalga dažos veikalos griķu un rīsu plauktos lētākie produkti bija izpirkti vai arī plaukti bija tukši. Lai gan izskanējuši dažādi viedokļi, nav pamata uzskatīt, ka tirgotāji Covid krīzes laiku būtu izmantojuši negodīgi, bet labāku sadarbību starp ražotājiem un tirgotājiem gan varētu vēlēties.
Ilze Šteinfelde
