Covid-19 pandēmijas iespaidā, kad daudzi uzņēmumi bija spiesti iekļauties digitālā vidē, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc .lv domēna vārdiem. Aprīlī vien tika reģistrēti vairāk nekā 3000 jauni .lv domēna vārdi. Tomēr Latvijā joprojām ir vismazākais reģistrēto domēna vārdu īpatsvars Baltijā. „Esam patriotiskākie, bet diemžēl arī kūtrākie,” NRA.lv atzīst Latvijas domēna vārdu reģistra mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Ludviga.
Atjaunotās Latvijas pirmos trīs neatkarības gadus digitālajā vidē pavadījām vēl Padomju Savienības .su (Soviet Union) apakšdomēnā .lat.su. Un tikai pirms 27 gadiem Latvija tika pati pie sava nacionālā domēna ‒ .lv, tādā veidā pārgriežot saiti ar Padomju Savienību arī digitālajā vidē. „Oficiāli Latvija pie sava nacionālā .lv domēna tika 1993. gada aprīlī, kad Interneta numurpiešķires institūcija (Internet Assigned Numbers Authority – IANA) deleģēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam augstākā līmeņa domēna .lv uzturēšanu un administrēšanu,” atklāj D. Ludviga. Pirmos četrus gadus .lv domēns bija pieejams bez maksas, taču vēlāk, kad pieprasījums pieauga un domēna uzturēšana prasīja vairāk laika un līdzekļu, 1997. gadā .lv domēna reģistrēšana un uzturēšana kļuva par maksas pakalpojumu, .lv domēna vārdu varēja iegādāties par 40LVL + PVN (uz diviem gadiem). Šobrīd .lv domēns maksā 12 eiro (ieskaitot PVN) gadā. Patlaban .lv ir reģistrēti ‒ 129 266 domēna vārdi, kas ir nedaudz mazāk nekā .lt (Lietuvas), bet vairāk nekā .ee (Igaunijas) domēna vārdu reģistrā.
Ludviga gan norāda, ka Eiropas augstākā līmeņa domēna vārdu padomes CENTR (Council of European National Top-Level Domain Registries) apkopotā informācija liecina, ka
no visiem Latvijas piederīgajiem, kuri reģistrē domēna vārdus, 61% dod priekšroku tieši nacionālajam .lv domēnam. Tikmēr Lietuvā 59% domēna vārdu tiek reģistrēti nacionālajā .lt domēnā, bet Igaunijā tikai 53% lietotāju savus domēna vārdus reģistrē .ee domēnā.
„Šie dati liecina, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem esam lielāki patrioti, tomēr jāatzīst, ka vienlaikus esam arī ievērojami kūtrāki domēna vārdu reģistrāciju kopskaita ziņā. Salīdzinot domēna vārdu skaitu, varētu domāt, ka Latvija ir vismazākā no Baltijas valstīm, jo pie mums reģistrēti tikai pieci domēna vārdi uz katriem 100 iedzīvotājiem, kamēr Lietuvā ir seši, bet Igaunijā – astoņi. No šī varam secināt, ka gan lietuvieši, gan igauņi ir digitāli aktīvāki par mums un reģistrē vairāk domēna vārdu. Tādēļ digitālo prasmju lietošanas un e-komercijas attīstības ziņā mums vēl ir, kur augt,” teic Latvijas domēna vārdu reģistra speciāliste. Dana Ludviga arī pieļauj, ka mazāka domēna vārdu skaita reģistrēšana ir apzināta stratēģija, kas vērsta uz izmaksu optimizāciju. Latvijas uzņēmumiem nav tādu līdzekļu kā pasaulslaveniem zīmoliem, piemēram, „Google” vai „Coca-Cola”, lai reģistrētu domēna vārdus teju visos domēnos, tajā skaitā arī .lv, lai gluži vienkārši aizsargātu sevi. Tomēr, kā norāda D. Ludviga, pieredze rāda, ka Latvijas uzņēmējiem ir atšķirīga izpratne par zīmola veidošanu un aizsargāšanu kā tādu.
„Tiekoties ar uzņēmējiem un diskutējot par šiem jautājumiem, sevišķi gados jauniem uzņēmējiem, esam secinājuši, ka diemžēl Latvijā ir tendence, lūkojoties uz ārvalstu tirgiem, aizmirst par pašu radītā zīmola nostiprināšanu un aizsargāšanu savās mājās. Tam dažreiz ir arī skumjas sekas ‒ uzņēmēji ir spiesti tiesāties, jo laikus nav atcerējušies reģistrēt vai arī ir atteikušies no sev piederošā zīmola .lv domēna vārda. Ir bijuši pat gadījumi, kad to ir aizmirsušas izdarīt valsts iestādes un kultūras centri, kuriem nosaukums ir daļa no viņu mārketinga, tātad ‒ peļņas gūšanas stratēģijas. Ja uzņēmēji ar tālejošiem mērķiem reģistrē sava zīmola nosaukumu domēnos .com vai .eu, lai uzsvērtu savu globālo dabu, tad stratēģiski pareizi būtu izdarīt to pašu arī .lv domēnā, jo tad, kad zīmola attīstībā būs ieguldīti milzīgi līdzekļi un darbs un zīmols būs ieguvis pasaules slavu, ilgi un rūpīgi lolotais nosaukums .lv domēnā var izrādīties aizņemts. Jo pazīstamāks zīmols, jo lielāka varbūtība, ka to būs piereģistrējis kāds domēnu skvoteris, lai pēc tam jums šo vārdu pārdotu atpakaļ par daudz augstāku cenu,” brīdina D. Ludviga, uzsverot, ka par „digitālo patriotismu” šobrīd pasaulē runā arvien vairāk, ar šo jēdzienu saprotot arī globālu biznesu tendenci lokalizēties, tādā veidā kļūstot tuvākiem patērētājam. D. Ludviga atgādina, ka Latvijas domēna vārdu reģistrs bija viens no pirmajiem reģistriem, kas izstrādāja un ieviesa daudzvalodu domēna vārdus. No 2004. gada 1. marta .lv domēnā varēja sākt reģistrēt domēna vārdus, izmantojot arī latviešu burtus ar diakritiskajām zīmēm. Līdz šim ir reģistrēti ‒ 1297 latviskie domēna vārdi.
