Šā gada februārī turpināja samazināties Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi. Janvārī apjomi saruka par 6,1% salīdzināmās cenās, bet februārī ražots par 2,9% mazāk nekā pērnā gada februārī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi februārī pieauguši par 4,4%, bet nelielās ieguves rūpniecības nozares apjomi sarukuši par 30%, tādējādi kopējie rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,2%.
Apstrādes rūpniecībā apjomu pieaugumus turpināja uzrādīt tehniskā virziena nozares. Izaugsmi 53,4% apmērā februārī uzrādīja datoru, elektronisko un optisko ierīču ražošana, kur ražošanas apjomi pieaug ik mēnesi jau pusgada garumā. Par 17,5% pieaugusi arī elektrisko iekārtu ražošana. Bet iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana pieaugusi par 89%.
Pārtikas produkti šā gada februārī ražoti par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, ko noteica galvenokārt zemās bāzes efekts, kad 2022. gada februārī ražošanas apjomi strauji saruka, taču pēc tam atguva iepriekšējos ražošanas apjomus. Savukārt dzērienu ražošanas nozare uzrāda izaugsmi ik mēnesi jau divus gadus, šā gada februārī pieaugot par 9,5%.
Lielāko negatīvo devumu apstrādes rūpniecībā februārī veidoja lielā kokrūpniecības nozare, kur bija sarukums par 9,6%. Rūpnieki kā galveno iemeslu apjomu sarukumam aptaujās norāda ārējā pieprasījuma mazināšanos. Arī mēbeles ražotas par 12% mazāk nekā pērn.
Arī nozīmīgajās būvmateriālu un metālizstrādājumu nozarēs ražošanas apjomi samazinājušies attiecīgi par 16,5% un 11,3%. Tiesa, abām nozarēm pērnā gada ievads bijis ļoti veiksmīgs, tādējādi izveidojies augsts bāzes līmenis. Negatīva izaugsme jau pusgada garumā bijusi poligrāfijā un ķīmisko vielu ražošanā, kur apjomi februārī samazinājušies attiecīgi par 28,4% un 22,9%.
Apgrozījums apstrādes rūpniecībā februārī pieaudzis par 10,3% gada griezumā, tostarp vietējā tirgū par 24,9%, bet eksporta apgrozījums audzis vien par 4,3%, kas atspoguļojās arī uzņēmēju aptaujās norādītajā ārējā pieprasījuma samazinājumā. Salīdzinājumam pērnā gada februārī apgrozījums vietējā tirgū bija audzis par 18,4%, bet eksporta apgrozījums bija pieaudzis par 25,4%.
Ražotāju cenas joprojām turpina pieaugt, taču pieauguma tempi ik mēnesi samazinās. Ja pērnā gada februārī ražotāju cenu līmenis gada griezumā apstrādes rūpniecībā pieauga par 19,2%, tad šā gada februārī pieaugums bija vairs tikai 12,7%. Lielākie sadārdzinājumi šā gada februārī bijuši būvmateriālu un pārtikas ražošanā attiecīgi par 26% un 21,6%.
Eiropas Komisijas jaunākie apkopotie konfidenču indeksi norāda, ka, neskatoties uz faktiskajiem apstrādes rūpniecības apjomu samazinājumiem, noskaņojums Latvijas rūpniecības nozarē uzlabojas ik mēnesi kopš pērnā gada novembra, taču šā gada martā tas joprojām ir zem pirmspandēmijas (2017.–2019. gada) līmeņa atzīmes. Kā norāda rūpnieki, optimismu raisa galvenokārt sagaidāmā ražošanas apjomu palielināšanās turpmākajos mēnešos, palielinoties arī pašreiz zemajiem pasūtījumu apjomiem. Arī saražoto preču krājumu apjomi sasniedz ilgtermiņa vidējo rādītāju. Turpretī Eiropas Savienības kopējā rūpniecības konfidence aprīlī un martā nedaudz sarukusi, bet joprojām ir augstāka par Latvijas atzīmi. Savukārt kopējā Latvijas ekonomikas konfidence nedaudz pārsniegusi Eiropas Savienības kopējo ekonomikas konfidences līmeni.
