Atbildot uz pedagogu streiku un tajā izvirzītajām prasībām uzlabot jauno algu modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar ierosinājumiem, kas ļaušot pārsniegt valstī vidējo darba samaksu gandrīz visās pedagogu algu grupās.
Nozares arodbiedrība to visu gan vērtē kā «pilnīgu neko», jo neesot nekādu pierādījumu. Esot bijis plānots pat pieprasīt ministres Mārītes Seiles demisiju, taču pēc valdības krišanas šis jautājums vairs neesot aktuāls.
«Piedāvātie papildinājumi iekļauj iesaistīto pušu – pašvaldību un pedagogu – galvenās prasības: mērķdotācija tiek aprēķināta uz pašvaldību, atvēlot tai lielāku lomu finansējuma sadalē, nevienai vietvarai mērķdotācija netiek samazināta, ja nesarūk skolēnu skaits, pedagogu amatalgas netiek ierobežotas, bet tiek noteikta zemākā amata alga,» visus labumus uzskaita IZM, apgalvojot, ka tikšot saglabātas arī visas sākotnējā modeļa priekšrocības – 36 stundu skolotāju darba nedēļa un vairāk atbalsta personāla, lai nodrošinātu labāku palīdzību skolēniem. Bet galvenais: noteiktā zemākā alga būs par 18 līdz 31% lielāka nekā šo pedagogu vidējā alga pašreiz. Patlaban atalgojumu, kas mazāks par piedāvāto zemāko, saņemot 80% skolotāju, 81% bibliotekāru, 94% pirmsskolas pedagogu, 95% psihologu un visi karjeras konsultanti. Tātad šiem cilvēkiem minimālās amatalgas pieaugs. Tikšot arī sadeldēta starpība starp pirmsskolas pedagogiem un citām skolotāju grupām. Ja šobrīd pirmsskolās darba samaksa ir par 30% zemāka nekā skolās, taču ar papildināto modeli šī starpība tiek samazināta līdz 16%.
Lai to visu panāktu, vajadzīga tikai politiska vienošanās par pirmsskolas pedagogu atalgojuma palielināšanu (finansējuma lielums un avots) un Ministru kabineta (MK) noteikumu gala versijas sagatavošana. Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks – 2016. gada marts (atkarīgs no MK noteikumu pieņemšanas), bet naudas palielinājums augstākajai izglītībai un zinātnei – 2017. gada budžetā, NRA.lv informē IZM.
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs IZM normatīvā akta projektu nodēvē par prezentāciju, jo tam neesot nekāda skaitliska seguma. Kad LIZDA vēlējusies iepazīties ar konkrētiem aprēķiniem, ministrija atrunājusies, ka vajadzīga vēl nedēļa, lai «visu precizētu». Izskatoties, ka tas viss ir ļoti nenopietni, un reālu pierādījumu tam, ka finansiālā situācija gan pirmsskolas pedagogiem, gan atbalsta personālam uzlabosies, – neesot. Tāpat IZM esot pret pārejas perioda noteikšanu. «Un ko nozīmē atrunas, ka viss atkarīgs no politiskās vienošanās? Kur ir pašas ministrijas pozīcija?» vaicā E. Grigorjevs. Viņš uzskata: ja IZM būtu jau no sākuma ieklausījusies nozarē, nekādas protesta akcijas nebūtu vajadzīgas. LIZDA esot padomes sēdē 9. decembrī plānojusi pieprasīt ministres Mārītes Seiles demisiju, taču šobrīd, kad premjere Laimdota Straujuma paziņojusi par atkāpšanos no amata, šis jautājums vairs nav aktuāls. Ministre pati arī vakardien tikšanās beigās arodbiedrības vadībai izteikusi šaubas, vai viņai vairs ir jēga apmeklēt LIZDA padomes sanāksmi. Izskatoties, ka šobrīd jāietur pauze, kamēr tiek izveidota jauna valdība.
Aisma Orupe
