Centrālajā Eiropā, izmantojot daudzu rietumu institūtu turpinošos vājumu
uz finanšu krīzes fona,” raksta „Financial Times”. „Andrejs Kostins,
VTB, otrās lielākās Krievijas bankas, vadītājs videointervijā izteicies
„Financial Times”, ka bankas iegāžu stratēģija ir veidota pēc
„Santander” un „Citigroup” īstenoto iegāžu stratēģiju principa. „Mēs
attīstīsimies organiski, tomēr, redzot labu iespēju, mēs pirksim. Mēs
koncentrējamies pirmkārt uz Krieviju, bet otrkārt – uz NVS valstīm.”
„Kaut arī Kostins neuzskata paplašināšanos Rietumeiropas virzienā par labu ideju, zināms, ka Krievijas banka numur viens, „Sberbank”, pārdomā darījumus Austrijā,” teikts rakstā.
„Sberbank”, kura aprīlī apstiprināja savu interesi par Austrijas „Volksbank International” iegādi, nesen apstiprināja amata sava uzraudzības padomē Alesandro Profumo, bijušo Itālijas bankas „Unicredit” vadītāju. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, laikraksts vēsta, ka Profumo rūpīgi analizē „Sberbank” iespējas Austrumeiropā, īpašu uzmanību veltot Baltijas valstīm un Kazahstānai, raksta 2v.lv.
„Sberbank” plāno izmantot Austriju kā starta laukumu. Kā izteicies kāds laikraksta avots, kas labi pārzina „Sberbank” ieceres, bez „Volksbank’ tiek pētītas arī iespējas ieguldīt kapitālu „Raiffeisen Bank International”, lai arī šī Austrijas banka paziņojusi, ka kategoriski „izslēdz šādu darījumu”.
Krievijas neatkarīgās banku aģentūras „Rusrating” vadītājs, neatkarīgas banku reitingu aģentūras Krievijā, nobrīdināja, ka jebkura iegāde ar "Krājbanku" nebūs ātra. „Lēmumam ir jāpiekrīt Krievijas valdībai, bet tas ir birokrātisks process, kas aizņem daudz laika. Tomēr kādreiz tas tomēr var notikt.”
Publikācijā atgādināts, ka „vairākas no vadošajām Polijas bankām pieder finanšu krīzes upuriem – Beļģijas KBC, Nīderlandes ING, Portugāles „BCP Millennium”. Savukārt Īrijas „Allied Irish” pagājušajā gadā bija spiests pārdot savu Polijas biznesu „Santander””.
Raksta noslēgumā piebilst, ka gaidāms – Austrumeiropas bankas šogad būtiski uzlabos savas pozīcijas. „Analītiķi prognozē kreditēšanas pieaugumu līdz pat 15%, un ienesīgumu, kas ir salīdzināms ar pirmskrīzes līmeni,” teikts rakstā.
