Uz Neatkarīgās un laikraksta Čas jautājumiem lūdzām atbildēt Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju un Krievijas satiksmes ministru Igoru Levitinu.

– Kādi ir Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas galvenie uzdevumi šobrīd?

– Galvenie komisijas sasniegumi un mūsu uzdevums ir ātri atrisināt tos jautājumus, kas skar tiesiski normatīvo dokumentu bāzi. Galvenais uzdevums ir vienošanās par dubulto nodokļu neaplikšanu. Tas ir arī tas, uz ko aicina biznesa aprindas. Svarīgs ir jautājums par investīciju aizsardzību. Uzkrātās Latvijas investīcijas Krievijā ir ar pieaugošu tendenci, un Latvijas biznesa aprindas aicina, lai tiktu paātrināta šā līguma parakstīšana. Svarīgs uzdevums ir īstenot līgumu par sociālo aizsardzību. Tas ir aktuāls jautājums pensijas vecuma cilvēkiem, un īpaši krīzes laikā šī problēma daudziem kļūst pati svarīgākā.

Attiecīgās valsts institūcijas gatavojas parakstīt līgumu par sadarbību ārkārtas situāciju gadījumā. Par sadarbību tūrisma jomā esam saņēmuši ierosinājumus no Latvijas, un mēs šos jautājumus risināsim. Komisijas uzmanības lokā ir arī jautājumi par dabas aizsardzību, par vīzu režīma atvieglojumiem izglītības un zinātnes jomā.

Latvijas un Krievijas tiesiskā bāze atšķiras. Latvija pilnībā ir saistīta ar to tiesiski normatīvo bāzi, kāda veidojas Eiropas Savienībā. Neraugoties uz to, kas sasniedzams divpusējās sarunās, mums nepieciešams ņemt vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienībā. Mums tas ir jāņem vērā, un līdz ar to ne vienmēr ir iespējama tikai divpusēja vienošanās, jo tā dažkārt ir atkarīga no Eiropas Savienības nostājas. Mēs to saprotam.

– Ir izteikti priekšlikumi starpvaldību komisijā veidot reģionālās sadarbības grupas. Ar ko tām būs jānodarbojas?

– Krievijas federālās valdības līmenī daudzus reģionālus projektus nav iespējams operatīvi risināt. Reģionālā darba grupa ļaus pieņemt lēmumus par nelieliem projektiem starp Latviju un Krievijas apgabaliem. Starp Latviju un Maskavu, Sanktpēterburgu vai Jekaterinburgu, vai citām pilsētām. Manuprāt, šāda darba grupa būs ļoti efektīva.

– Gandrīz tieši pirms diviem gadiem jūs sniedzāt interviju Neatkarīgajai (27.07.2007.), un toreiz tika iezīmētas galvenās sadarbības jomas. Tie ir cauruļvadi, autopārvadājumi, dzelzceļa tarifi. Autopārvadājumu asumus lielā mērā samazināja ekonomiskā krīze. Ar cauruļvadiem situācija nav uzlabojusies. Pat vairāk – šovasar apturēts arī dīzeļdegvielas cauruļvads…

– Bija īslaicīga apturēšana, jo bija problēmas cauruļvada darbībā. Manuprāt, šis nav politisks, bet tīri tehnisks jautājums. Tur nav politikas.

Par sauszemes robežu. Problēma ir, jo importa apjoms uz Krieviju līdz krīzei bija ļoti liels. Lielais importa apjoms bija jāapstrādā un jāizlaiž cauri robežkontroles punktiem. Sastrēgumi uz robežas liecināja tikai par to, ka pilnībā netika izmantots citu transporta veidu potenciāls. Pirmskrīzes laikā puse kravu Krievijā nonāca ar autopārvadājumiem. Mūsuprāt, tas bija par daudz. Ir dzelzceļa, ir jūras pārvadājumu potenciāls, kuriem konkurencē jācīnās ar autopārvadājumiem. Jā! Ekonomiskā krīze uz laiku noņēma asumus uz robežas, bet ekonomika attīstas pa spirāli, un ekonomiskā krīze mums jāizmanto, lai pa šo laiku sagatavotu infrastruktūru. Lai gan pasažieri, gan kravas uz robežas nekavētos ilgi. Krīze rada iespēju pielāgot mūsu infrastruktūru nākotnes izaicinājumiem.

– Krievija attīsta savas ziemeļrietumu ostas. Vai tas nozīmē, ka Krievijas biznesam nākotnē mazināsies interese par Latvijas ostām?

– Krievijai ilgstoši nebija iespējams mūsu biznesam piedāvāt tādus pašus vai līdzīgus kravu pārkraušanas apstākļus, kādi tika izveidoti PSRS laikā Baltijā un Ukrainā. Mums vispirms bija jārada alternatīvi projekti, kas ļautu biznesam izvēlieties, kur ir labāk, kur ērtāk, kur lētāk. Lai bizness izvēlas!

Piemēram. Patlaban piecu mēnešu laikā Baltijas virzienā pārkrauti 150 miljoni tonnu Krievijas kravu. No tām 90 miljoni ir pārkrautas Krievijas teritorijā. No atlikušā apjoma 27 miljoni tonnu pārkrautas Latvijā. Tas liecina par Latvijas transporta infrastruktūras konkurētspēju, un mēs ar to rēķināmies. Mēs saprotam, ka krīzes laikā bizness izvēlēsies lētākos maršrutus.

– Kādas ir Latvijas iespējas panākt, ka kāds transporta koridora Rietumķīna – Eiropas Savienība atzars novirzīsies uz Latviju?

– Šis jautājums ir atklāts. Mēs piedāvājam Eiropas Savienībai jaunu transporta koridoru, kas to savienotu ar Ķīnu. Tik tiešām – Rietumķīna cauri Kazahstānas teritorijai tiks savienota ar Sanktpēterburgu. Tālāk tā ir konkurence starp dzelzceļa, auto un jūras transportu. Ja Latvija spēs ar savu infrastruktūru būt konkurētspējīga, tad bizness virzīsies šurp. Pagaidām koridoru plānots noslēgt Sanktpēterburgā. Mēs sekosim, kā attīstās un mainās robežu infrastruktūra, un tad lemsim, bet tas notiks nedaudz vēlāk.

– Vai Latvijai ir iespējas pieslēgties Ziemeļeiropas gāzes vadam, t.s. Ziemeļu plūsmai?

– Šis jautājums tieši neattiecas uz manu darbības jomu, bet Ziemeļu plūsmas maršruts ir noteikts, un tagad tiek risināti tehniski un ekoloģiski jautājumi. Jautājums par maršruta izmaiņām vairāk netiek apskatīts.

– Vai ir cerības, ka tiks atjaunota naftas tranzīta plūsma pa cauruļvadu Ventspils virzienā?

– Krievija ir pieņēmusi lēmumu un jau sācies darbs, lai pārvietotu naftas un naftas produktu tranzītu caur Ustjlugas ostu. Šogad Krievija no Ustjlugas nosūtīs pirmo tankkuģi ar naftas produktiem. Jau 2012. gadā tur tiks pārstrādāta nafta. Attiecībā uz Ventspili – Ventspils savulaik zaudēja izdevību, lai Krievijas kravas tiktu pārkrautas tieši šeit. Mēs savulaik izteicām priekšlikumus, bet mēs nevarējām tik ilgi gaidīt. Domāju, ka šis jautājums vairs nav tik aktuāls kā agrāk.

– Cik liela ir Krievijas politisko procesu ietekme uz starpvaldību komisijas darbu?

– Starpvaldību komisijas darbā piedalās Krievijas federālā izpildvara. Protams, politiskās attiecības starp Latviju un Krieviju mums ir svarīgas, bet komisijas noteicošais vektors ir ekonomika, jo komisija risina ekonomiskās sadarbības jautājumus. Mūs lielā mērā atbalsta biznesa padome, kas arī pašlaik sanākusi Rīgā. Mēs strādājam, lai mūsu valstu ekonomikas atbalstītu viena otru, lai plauktu bizness, kas maksā nodokļus un uztur mūsu valstis. Galvenā prioritāte ir ekonomiskā sadarbība, bet ļoti svarīgi ir arī humanitārie jautājumi, par kultūras apmaiņu, festivāliem un citiem līdzīgiem pasākumiem. Kultūras sakari stiprina uzticību.

– Jūsu vizītes laikā notiek zīmīgs ikgadējais pasākums Jaunais vilnis. Vai varēsiet apmeklēt kādu no koncertiem?

– Brīva laika ir ļoti maz, jo vizītes grafiks ir saspringts. Rīgas ostu jau esmu apmeklējis, lidostu Šlesera kungs man izrādīja iepriekšējā vizītē. Apmeklēšu transporta muzeju. Mani ļoti interesē Rīgas pieredze sabiedriskā transporta sistēmas izveidē. Krievijai šāda pieredze ir ļoti aktuāla. Ja paliks laiks, varbūt paspēšu apmeklēt kādu kultūras pasākumu, bet varbūt tas nebūs iespējams.

– Kādi ir jūsu pirmie iespaidi par Rīgu?

– Lidojuma laikā pirms nosēšanās ievēroju – Rīgas līcī ir ļoti maz kuģu. Vienmēr mēdzu no augšas novērtēt ostu darbu. No augšas tas ir labi redzams. Diemžēl kuģu ir maz. Tā ir lielākā atšķirība, salīdzinot ar tām reizēm, kad es te ciemojos laikā pirms krīzes.

Avots: www.nra.lv