Krievijas rubļa katastrofālo lejupslīdi Latvijā daudz manīt nevar, vienīgi valūtas maiņas punktos Krievijas rubli iepērk ar ļoti lielu cenas rezervi. NRA aptaujātie eksperti gan atzina, ka Krievijas rubļa devalvācija būs jūtama arī Latvijas ekonomikā, turklāt visai nepiepriecinoša. Iespējamie ieguvumi no rubļa dramatiskā kritiena nekompensēšot to postu, ko Latvijas ekonomikai var nodarīt svarīgs kaimiņš ar nestabilu finansiālo situāciju, augstu inflāciju un strauji krītošu naudas vērtību.

Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas aplēsēm, šobrīd rubļa kurss pret eiro ir aptuveni uz pusi zemāks, nekā tas bija pirms gada, un pēdējās divās dienās tas ir piedzīvojis īpaši krasas svārstības. Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds atceras, ka Krievijas rublis 1998. gada finanšu krīzes laikā zaudēja vairāk nekā divas trešdaļas savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru. Izmantojot šo analoģiju, pašreizējais rubļa kurss vēl nebūt nav zemākais iespējamais.

Reaģējot uz graujošo rubļa vērtības kritumu, Krievijas iedzīvotāji drudžaini steidz atbrīvoties no rubļu krājumiem, pērkot dažādas preces. Atsevišķos Krievijas veikalos šobrīd cenas tiek norādītas nosacītās vienībās, jo tirgotāji ir noguruši ik pārdienas pārrakstīt un pārlīmēt cenas tirgojamai precei. Savukārt ASV tehnoloģiju gigants Apple ir pārtraucis iPhone, iPad un datoru tirdzniecību Krievijas internetveikalos.

L. Strašuna vērtē, ka situāciju nav uzlabojis Krievijas Centrālās bankas lēmums paaugstināt bāzes procentu likmes no 10,5% līdz pat 17%, jo tas nācis par vēlu un bijis par maz, lai apturētu rubļa vājināšanos. «Šis Centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā un padara to vēl grūtāk pieejamu. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā. Tāpēc pieprasījums Krievijā arī pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem mazināsies, turklāt tik nozīmīgs rubļa kritums automātiski sadārdzina visu Latvijas eksportētāju produkciju Krievijā,» skaidroja L. Strašuna. Viņasprāt, Krievijas rubļa devalvācijas ietekme Latvijā būs pat lielāka nekā Krievijas 7. augusta embargo.

SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš NRA.lv norādīja, ka bez eksportētājiem cietīs arī Latvijas tūrisma industrija. «Ja par vienu eiro jāatdod 80 rubļi, nevis 45 kā pirms gada, daļa Krievijas iedzīvotāju Ziemassvētku braucienu uz Latviju, visticamāk, atcels,» prognozēja A. Lāriņš.

Tajā pašā laikā Krievijas rubļa vērtības krituma dēļ Latvijā būs arī vairāki ieguvumi, piemēram, lētāks imports tiem pakalpojumiem un produktiem, kuru cenas rubļos aug lēnāk, nekā krīt rubļa vērtība. A. Lāriņš min, ka tie varētu būt koksne un tās izstrādājumi, augu valsts produkti, ādas izstrādājumi, citi Krievijā ražotie izstrādājumi, kuru saražošanai nevajag importētās izejvielas. Arī tūrisms uz Krieviju kļūs lētāks. No Krievijas rubļa lejupslīdes nosacīti iegūst tie, kas nodarbojas ar valūtas maiņu, jo riskantos laikos pieaug produktu un pakalpojumu cenas. Šī tendence jau bijusi redzama trīs ceturkšņu valūtas maiņas peļņas rādītājos tām iestādēm, kuras vairāk strādā ar nerezidentiem.

Ieguvumi

* Lētāks tūrisms uz Krieviju

* Lētāks imports no Krievijas tiem pakalpojumiem un produktiem, kuru cenas rubļos aug lēnāk, nekā krīt rubļa vērtība

* Lielāka peļņa no valūtas maiņas

Zaudējumi

* Cieš Latvijas uzņēmēji, kuri pārdod produktus un pakalpojumus Krievijā

* Samazinās Latvijas eksports uz Krieviju

* Cieš Latvijas tūrisma industrija

* Samazinās Krievijā esošo aktīvu vērtība

Avots: SEB

Lija STRAŠUNA, Swedbank vecākā ekonomiste:

– Latvijas eksporta samazinājums uz Krieviju vēl automātiski nenozīmē Latvijas kopējā eksporta kritumu. Kopējais preču eksports 10 mēnešos bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Citas pasaules un Eiropas valstis aug, sniedzot iespējas mūsu eksportētājiem citos tirgos. Tas, cik labi un ātri spēsim apgūt šos tirgus, būs atkarīgs tikai no mums pašiem. Iespējams, ka kopējie Latvijas eksporta apjomi nākamgad kritīs, tomēr gaidāms, ka mājsaimniecību patēriņa un ekonomikas izaugsme turpināsies.

Andris LĀRIŅŠ, SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs:

– Savelkot bilanci kopā, ieguvēji nekompensēs to postu, ko Latvijas ekonomikai var nodarīt svarīgs kaimiņš ar nestabilu finansiālo situāciju, augstu inflāciju un strauji krītošu naudas vērtību. Ražotāju un importētāju problēmas nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, kas savukārt pastarpināti nozīmē ietekmi uz visiem Latvijas iedzīvotājiem lielākā vai mazākā mērā.